Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa, finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.
EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.
EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.
Trešdien izziņotās Life investīcijas ir paredzētas tam, lai piesaistītu ievērojamu papildu finansējumu no citiem ES avotiem, to vidū lauksaimniecības fondiem, reģionālajiem fondiem un struktūrfondiem, pamatprogrammas Apvārsnis 2020, kā arī no nacionālajiem un reģionālajiem aktoriem un privātajiem investoriem.
Pieci dabas aizsardzības projekti, kas tiks īstenoti Latvijā, Slovākijā, Itālijā, Nīderlandē un Vācijā, palīdzēs atjaunot dabiskās ekosistēmas, kā paredz ES Biodaudzveidības stratēģija 2030.gadam, uzlabojot Natura 2000 tīkla pārvaldību un labāk savienojot aizsargājamās teritorijas. No tā iegūs dažādas dzīvotnes, to vidū meži, upes, lauksaimniecības zeme, zālāji, kūdrāji, kā arī dažādu sugu ūdensdzīvnieki un putni, skaidroja EK.
Savukārt atbalstot ES Ūdens pamatdirektīvu, Francijā tiks īstenots projekts ūdens kvalitātes uzlabošanai Luāras reģionā. Vēl cits projekts palīdzēs attīrīt Polijas upes Pilicas sateces baseinu, īstenojot zilās un zaļās infrastruktūras pilotprojektus un citas iniciatīvas.
Atbalstot ES Aprites ekonomikas rīcības plānu, kāds Beļģijā īstenots projekts samazinās plastmasas atkritumu daudzumu, dažādos veidos atbalstot ilgtspēju - no produktu kalpošanas laika paildzināšanas līdz atkritumu rašanās novēršanai, atkalizmantošanai un reciklēšanai.
Savukārt Ungārijā īstenots projekts palīdzēs mazināt valsts atkarību no brūnoglēm. Life finansējums iestādēm palīdzēs pakāpeniski dekarbonizēt Mātras elektrostaciju, ar lignītu darbināmus elektroenerģijas ražošanas blokus aizstājot ar mazoglekļa tehnoloģiju risinājumiem. Life turklāt palīdzēs Mazpolijas vojevodistei Polijā īstenot reģionālo rīcības plānu klimata un enerģētikas jomā ar mērķi panākt taisnīgu pārkārtošanos. Kāds projekts Īrijā atjaunos aptuveni 10 000 hektāru kūdrāju ar augstu oglekļa uzglabāšanas potenciālu.
Tāpat Life finansējums palīdzēs stiprināt Portugāles Azoru salu noturību pret klimata pārmaiņām. Projekta grupa palīdzēs visās deviņās salās īstenot reģionālo klimatadaptācijas programmu.
Programma Life ir ES instruments vides un klimatrīcības pasākumu finansēšanai. Tā darbojas kopš 1992.gada un ir līdzfinansējusi vairāk nekā 5500 projektu visā ES un trešās valstīs.
Integrētie Life projekti tika ieviesti tālab, lai ES dalībvalstu iestādes varētu pēc iespējas pilnīgāk īstenot vides un klimata tiesību aktus. Integrētie projekti nodrošina finansējumu plāniem, programmām un stratēģijām, kas izstrādātas reģionālā, starpreģionālā vai nacionālā līmenī. Tie dalībvalstīm palīdz panākt atbilstību svarīgiem ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Unikāla integrēto projektu īpatnība ir apstāklis, ka tie dalībvalstīm palīdz izmantot citus ES finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī nacionālos līdzekļus un privātā sektora investīcijas, pauda EK.