Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.
"Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu," platformā "X" rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām."
Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.
Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.
Šis variants izgāzās, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš bija mēģinājis panākt iesaldēto aktīvu izmantošanu, tomēr pateica, ka galīgais lēmums par aizdevumu ir "skaidrs signāls" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
ES lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgi papildus 135 miljardi eiro, lai nenonāktu parādos nākamo divu gadu laikā, un naudas trūkums sāktos aprīlī.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien samita sākumā pateica ES līderiem, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ir pareizais ceļš.
"Krievijas aktīvus vajag izmantot, lai aizsargātos pret Krevijas agresiju un atjaunotu to, kas ir sagrauts Krievijas uzbrukumos. Tas ir morāli. Tas ir taisnīgi. Tas ir likumīgi," sacīja Zelenskis.
Zelenskis sacīja, ka Kijivai vajadzīga lēmuma pieņemšana līdz gada beigām un ka stingrāks finanšu pamats viņa valstij var nodrošināt tai lielākas priekšrocības sarunās par kara izbeigšanu.