Priekšlikums, ar kuru ziņu aģentūra Reuters iepazinās ceturtdien, ir viens no vairākiem, kas piektdien tiks izskatīti ES iekšlietu ministru krīzes sanāksmē.
Ierosinājums atspoguļo neapmierinātību par progresu, kas ir panākts, kopš ES līderi februārī neilgi pēc džihādistu uzbrukuma žurnāla Charlie Hebdo redakcijai Parīzē vienojās, ka informācija par visiem ES ceļotājiem tiks pārbaudīta noziedzības un drošības datubāzēs.
Toreiz līderi pretojās Francijas aicinājumiem mainīt Šengenas zonas noteikumus, bet aicināja tā vietā pastāvošos noteikumus piemērot "sistemātiski".
Francija no jauna aicina veikt "revīziju" noteikumos zonā, kas šogad pakļauta arvien lielākam spiedienam, jo valdības, reaģējot uz nelegālo imigrantu masu ierašanos, uz nacionālajām robežām noteikušas pašas savas pārbaudes.
"Ir nepieciešams konkrēti atrisināt drošības jautājumus, kurus Parīzes uzbrukumi atkal ir izcēluši, lai mēs pieņemtu efektīvus, drošus un ārkārtas pasākumus un panāktu labāku ārējo robežu kontroli," teikts dokumentā.
Francija arī aicinās steidzami apstiprināt ES aviopasažieru datubāzi - lēmums par to jau labu laiku, pastāvot bažām par privātumu, iestrēdzis Eiropas Parlamentā -, kā arī stingrākus ieroču aprites noteikumus visā bloka teritorijā.
Francija vēlas, lai tiktu apkopota informācija par ES iekšējiem lidojumiem, kā arī par lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.
Parīze grib ES mēroga ieroču marķēšanas un izsekošanas sistēmu, kas attiektos arī uz tādiem ieročiem kā starta pistoles, stingrāku ieroču interneta tirdzniecības kontroli, kā arī aizliegt interneta plānus par ieroču izgatavošanu 3-D printeros.
Tā arī vēlas labāku sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm, no kurām ES ieplūst daudzi nelegālie ieroči.
Lielāku svaru Francijas prasībām piedod nule kā notikušais Parīzes slaktiņš, kuru sarīkoja no Sīrijas atgriezušies francūži un beļģi - Islāma valsts karotāji.
Teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti vismaz 129 cilvēki un vairāk nekā 350 ievainoti. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies džihādistu grupējums Islāma valsts.