Apsūdzības saistītas ar apgalvojumiem, ka EP deputāti, kas pārstāv MoDem, izmantojuši līdzekļus, kas domāti palīgu algošanai, lai algotu cilvēkus, kuri darbojušies partijas labā Francijā.
"Šīs apsūdzības, par kurām vispirms tika informēti mediji, ir nepamatotas," aģentūrai AFP paziņojis pats Beirū. "Turpmākais parādīs, ka tās ir pilnīgi nepamatotas."
Beirū nopratināšana pirms apsūdzību izvirzīšanas ilgusi desmit stundas, vēsta avoti.
Vairākiem MoDem politiķiem, kas atbalsta prezidentu Emanuelu Makronu, šajā lietā apsūdzības izvirzītas jau iepriekš.
Silvija Gulāra, kas EP deputāta amatu ieņēma no 2009. līdz 2017.gadam, bet tagad ir Francijas centrālās bankas vadītāja vietniece, jau piekritusi atmaksāt EP 45 000 eiro. Tā ir summa, kas sastāda deputāta palīga astoņu mēnešu algu un par kuru viņa nav spējusi atskaitīties.
Izmeklēšanas uzsākšana 2017.gadā, tikai mēnesi pēc darba uzsākšanas, lika Beirū pamest tieslietu ministra krēslu, bet Gulārai atkāpties no aizsardzības ministra amata.
Neskatoties uz to, Makrons atbalstīja viņa kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu, taču EP viņas kandidatūru oktobrī noraidīja, izraisot Elizejas pils saimnieka sašutumu.
Beirū atbalsts Makronam viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija izšķirošs, lai piesaistītu centriski noskaņoto vēlētāju atbalstu.
Arī daudzi citi Francijas politiķi ir ierauti tā dēvētās viltus nodarbinātības skandālos. Viņu vidū ir arī bijušais premjerministrs Fransuā Fijons, kas apsūdzēts par fiktīvas darbavietas radīšanu savai dzīvesbiedrei un kuram jau 24.februārī būs jāstājas tiesas priekšā.