Sākotnējos balsu skaitīšanas rezultātos balstītās aplēses liecina, ka partija Eiropas Ekoloģija-Zaļie (EELV), domājams, pārņems kontroli pār tādām nozīmīgām pilsētām kā Liona, Bordo un Strasbūra. Arī Lillē zaļie var cerēt uz uzvaru.
Savukārt Francijas otrajā lielākajā pilsētā Marseļā, kur ceturtdaļgadsimtu pie varas atradušies labējie, varētu būt uzvarējusi plašā kreisā koalīcija, kurā zaļo kandidātes Mišelas Rubirolas vadībā vides aizstāvji apvienojušies gan ar sociālistiem, gan ar kreisajiem ekstrēmistiem.
Pirmā vēlēšanu kārta notika 15.martā, kad Covid-19 epidēmija tikko bija uzsākusi savu plosīšanos, taču otrā balsošanas kārta, kas bija paredzēta 22.martā, tika atlikta, jo Francija izsludināja stingru karantīnu.
Eksperti norāda, ka LREM, ko pirms 2017.gada prezidenta vēlēšanām nodibināja pašreizējais valsts galva Emanuels Makrons, tā arī nav spējusi nostiprināties vietējā līmenī un ka to atspoguļojušas arī svētdien notikušās vēlēšanas.
Parīzē savu amatu bez pūlēm, šķiet, saglabājusi līdzšinējā pilsētas galva Anna Idalgo, kas pārstāv sociālistus. Tikmēr LREM kandidāte Anjēza Buzina palikusi trešajā vietā, atpaliekot arī no labējo kandidātes Rašidas Dati.
Idalgo, kas sola ierobežot automašīnu izmantošanu galvaspilsētā, pateikusies vēlētājiem par to, ka tie devuši priekšroku "Parīzei kas elpo, Parīzei, kas ir piemērotāka dzīvošanai".
Savukārt Marinas Lepēnas vadītā Nacionālā apvienība guvusi uzvaru Perpiņānā, un tā ir pirmā reize kopš toreizējās Nacionālās frontes panākumiem 1995.gadā Tulonā, kad galēji labējiem izdevies pārņemt kontroli pār pilsētu, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000.
Kopumā svētdien vēlēšanas notika 4820 apgabalos, kur municipālās padomes netika ievēlētas jau pirmajā balsošanas kārtā, un tajās piedalījās aptuveni 16,5 miljoni vēlētāju, tas ir, tikai apmēram divas piektdaļas no balsstiesīgo kopskaita.
Vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte sasniedza 44,3%.