"Mēs cīnāmies pret laiku, lai nodrošinātu valsts aizdevumu nepieciešamības. Cīnāmies pret laiku, lai parādītu, ka mēs to varam pārdzīvot," sacīja Grieķijas valdības preses pārstāvis Georgs Petalotiss.
Grieķijas valdības trešdien prezentētajā krīzes paketē, kas jau ir līdz šim trešā, paredzēts iesaldēt pensijas, par 30% samazināt valsts ierēdņu atvaļinājumu pabalstus, kā arī paaugstināt pārdošanas nodokli un akcīzes nodokli alkoholam un tabakas izstrādājumiem.
Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu trešdien arī pauda iespējamību valstij vērsties pēc finansiālas palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ja ES nepiedāvās Atēnām palīdzēt pārvarēt budžeta krīzi, vēsta ziņu aģentūra ANA.
Grieķija nonākusi finanšu tirgu uzmanības centrā, kopš tā pērn atklāja, ka valsts budžeta deficīts un parādsaistību apjoms ir krietni lielāks, nekā sākotnēji uzskatīts.
Atēnas arī cenšas pārliecināt Briseli un tirgus, ka valsts spēs finansēt tās parādsaistības, kuras veido gandrīz 300 miljardus eiro (210,8 miljardus latu).
Savukārt otrdien Papandreu paziņoja, ka valsts nokļuvusi karalaika tipa krīzē un tai draud bankrots, ja netiks īstenoti radikāli papildus pasākumi finanšu stāvokļa uzlabošanai.
Grieķijas valdības jau prezentētie taupības pasākumi ir izraisījuši neapmierinātību iedzīvotājos, kas pagājušajā nedēļā rīkoja valsts mēroga ģenerālstreiku.
Grieķijas Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrība (ADEDY) otrdien aicināja rīkot 24 stundu streiku arī 16.martā, kad gaidāms Eiropas Komisijas (EK) viedoklis par Grieķijas centieniem budžeta krīzes novēršanā.
Kā ziņots, Grieķijas budžeta deficīts patlaban veido 12,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz ES noteikto limitu 3% no IKP apmērā.
Grieķijas krīze jau ievērojami sadārdzinājusi valsts aizdevumu izmaksas, kā arī radījusi bažas par Atēnu maksātnespēju un līdzīgas situācijas attīstību citās eirozonas valstīs.