"Grieķijai sniegtā jaunā iespēja, droši vien, ir pēdējā," norādīja banka, piebilstot, ka no jauniem kavējumiem vai nobīdes mērķu izpildīšanā nepieciešams visiem spēkiem izvairīties.
Eirozonas līderi oktobra beigās vienojās par glābšanas plānu, lai Atēnām aizdevumos piešķirtu 100 miljardus eiro (70,2 miljardus latu) un 30 miljardus eiro (21,08 miljardus latu) banku rekapitalizēšanai, kā arī piesaistīt privātos kreditorus, kas norakstīs 50% Grieķijas parādsaistību.
Taču šo līdzekļu un iepriekšējā aizdevuma nākamā maksājuma piešķiršanu aizkavējusi Grieķijas valdības nespēja īstenot prasītās reformas.
"Līdz šim politiku īstenošanas temps un apjoms nav spējis pārliecināt tirgus un sabiedrību kopumā, ka Grieķija ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu noteiktos mērķus," pavēstīja Grieķijas Centrālā banka.
"Šis uzticamības deficīts galvenokārt skaidrojams ar faktu, ka ekonomikas politikas bieži vien īstenotas pakāpeniski, nenoteikti, ar atkāpēm un kavējumiem, nenodrošinot attīstību," uzsvēra banka.
Grieķijai starptautiskā aizdevuma nākamais maksājums astoņu miljardu eiro (5,6 miljardu latu) apmērā nepieciešams līdz 15.decembrim, lai izvairītos no maksātnespējas, taču jaunās valdības partija "Jaunie demokrāti" atteikusies parakstīt apliecinājumu reformu īstenošanai, ko pieprasījusi Eiropas Savienība.