Pirms balsojuma finanšu ministrs Jannis Sturnars solīja, ka budžeta apstiprināšana nodrošinās nākamā aizdevuma maksājuma saņemšanu no starptautiskajiem kreditoriem. "Es jums apgalvoju viskategoriskākajā veidā, ka [palīdzības finansējuma] maksājums tiks piešķirts nekavējoties," pavēstīja ministrs. Savukārt premjerministrs Antonis Samars solīja, ka šī ir pēdējā reize, kad nākas samazināt budžeta izdevumus, un mudināja Grieķijas starptautiskos aizdevējus palīdzēt milzīgo parādu māktajai valstij. "Grieķija savu darbu ir paveikusi, tagad ir pienākusi aizdevēju kārta," uzsvēra premjers, norādot uz nākamo aizdevuma maksājumu, kura izmaksa šobrīd ir iesaldēta. Samars izteica pārliecību, ka šī nauda tiks izmaksāta "laikā un pilnā apmērā".
Grieķijas nākamā gada budžetā izdevumi samazināti par 9,4 miljardiem eiro (6,60 miljardiem latu). Pie parlamenta ēkas Atēnās pirms nozīmīgā balsojuma svētdien bija pulcējušies vairāk nekā 10 000 protestētāju, paužot neapmierinātību ar sabiedrībā ārkārtīgi nepopulārajiem taupības pasākumiem, kuru dēļ samazinātas pensijas un algas, bet pensionēšanās vecums palielināts no pašreizējiem 65 līdz 67 gadiem. "Pasākumi tiks apstiprināti, taču mēs esam šeit, lai pierādītu, ka mēs ar to nesamierināsimies," atzina 35 gadus vecā angļu valodas skolotāja Olga.
Daudzi grieķi ir pārliecināti, ka valdības centieni samazināt budžeta deficītu tikai novedīs pie krīzes padziļināšanās. Bezdarba līmenis valstī sasniedzis 25%, un daudzu grieķu dzīves līmenis ir būtiski krities. Svētdienas demonstrāciju rīkoja valsts sektora arodbiedrība ADEDY un privātā sektorā arodbiedrība GSEE.
Reformu un 2013.gada budžeta apstiprināšana ir priekšnosacījumi nākamā palīdzības maksājuma saņemšanai 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā no Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB). Ja Grieķija nesaņems kārtējo aizdevuma daļu, valsts kase 16.novembrī būs tukša, brīdinājis Samars.
Pagājušajā nedēļā tika apstiprināts vēl viens taupības pasākumu kopums, kas paredzēja nodokļu palielināšanu un pensiju samazināšanu. Pirmdien gaidāma eirozonas finanšu ministru sanāksmē, kurā tiks izvērtēti Grieķijā pieņemtie lēmumi. Tomēr, visticamāk, gala lēmums par iesaldētā aizdevuma maksājuma atbloķēšanu šajā sanāksmē vēl netiks pieņemts.
Saskaņā ar 2013.gada budžeta prognozēm Grieķijas ekonomika nākamgad saruks par 4,5%, jau sesto gadu atrodoties recesijā, bet budžeta deficīts sasniegs 5,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar šogad paredzētajiem 6,6%. Vislielākā izdevumu samazināšana nākamgad skars pensiju izmaksu. Pensiju samazināšana veido teju pusi no budžetā ietaupītajiem 9,4 miljardiem eiro, bet valsts sektorā strādājošo algu apcirpšana budžetā ietaupīs vēl 1,2 miljardus eiro.
Saskaņā ar 2013.gada budžetu Grieķijas parāda apjoms pieaugs līdz 346 miljardiem eiro, kas līdzvērtīgi teju 190% no IKP. Šogad šis rādītājs bija 175% no IKP. Kā norāda ES un ECB, šie dati nozīmē, ka Atēnas nevarēs līdz 2020.gadam samazināt savu parāda apmēru līdz 120% no IKP, kā to pieprasa SVF.