Lai arī Berlīne noliegusi, ka Merkele būtu izteikusi šādu ierosinājumu, tas izraisījis līderu dusmas, kuri jūtīgi reaģē uz Vācijas paziņojumiem, Berlīnei pieprasot, lai Atēnas pildītu bargos taupības pasākumus apmaiņā pret Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu. "Grieķu tautai nav vajadzīgs referendums, lai parādītu savu izvēli par labu eiro, tā jau ir dārgi ziedojusies, lai to pierādītu," paziņoja konservatīvās partijas Jaunā demokrātija līderis Antonis Samars. Merkeles ierosinājums, kas "turklāt tiek izteikts pirms vēlēšanām, ir nožēlojams un nepieņemams. Grieķu tautai ir tiesības uz cieņu no tās partneru puses."
Pagaidu valdības birojs piektdien paziņoja, ka Merkele "izteikusi savas domas [prezidentam] līdzās vēlēšanām rīkot referendumu par jautājumu, vai Grieķijas pilsoņi vēlas palikt eirozonā". Šis ierosinājums ticis noraidīts, jo pagaidu valdībai ir tikai pilnvaras organizēt jaunas vēlēšanas, kas notiks 17.jūnijā.
Berlīne kategoriski noraidīja, ka Merkele būtu izteikusi tādu ierosinājumu. "Izskandējusī informācija, ka kanclere ieteikusi Grieķijas prezidentam Karolam Papulijam rīkot referendumu, ir nepatiesa," pavēstīja Merkeles preses pārstāve.
Savukārt Grieķijas parlamenta vēlēšanās otro vietu ieguvušās Kreiso radikāļu koalīcijas (SYRIZA) līderis Aleksis Ciprs savos komentāros netieši atsaucās uz nacistiskās Vācijas okupācijas varu Grieķijā Otrā pasaules kara laikā. "Merkeles kundze ir pieradusi runāt ar grieķu politiskajiem līderiem tā, ir kā viņa vērstos pie protektorāta," sacīja Ciprs. "Grieķi dos skaidru atbildi [vēlēšanās] un pieliks punktu taupības un pakļāvības politikai, viņi pavērs ceļu progresīvajiem spēkiem visā Eiropā."
Sociālistu partijas PASOK līderis Evangels Venizels pavēstīja, ka tikai Grieķijas parlamentam un valdībai ir tiesības izsludināt referendumu. PASOK kopā ar Jauno demokrātiju veidoja iepriekšējo koalīcijas valdību un atbalstīja aizdevumu programmu un taupības pasākumus un abas partijas cieta smagu sakāvi 6.maija vēlēšanās.