"Eiropai ir jārod sviras, lai rīkotos. Ja Eiropa nespēj izdarīt spiedienu uz valsti ar 3,7 miljoniem iedzīvotāju, kā tā var cerēt, ka tā konkurēs ar 21.gadsimta milžiem," vēršoties Strasbūrā pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, sacīja Zurabišvili.
ES piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu 2023.gada decembrī, bet jūnijā apturēja pievienošanās pieteikumu un samazināja finansiālo atbalstu pēc tam, kad Tbilisi tika pieņemts "ārvalstu ietekmes" likums, ko daudzi uzskatīja par triecienu demokrātiskajām brīvībām.
Pirmdien ES ārlietu ministri vienojās noteikt vīzu ierobežojumus Gruzijas diplomātiem un valdības amatpersonām. Viņi arī apsvēra sarakstu ar Gruzijas pārstāvjiem, pret kuriem piemērot sankcijas, taču vienošanos panākt neizdevās.
Zurabišvili ierosināja, ka ar to nepietiek, un mudināja ES izmantot savu ietekmi kā Gruzijas lielākajam donoram, lielākajam ekonomiskajam tirgum un gruzīnu lielākās diasporas mājvietai.
"Ja esam godīgi, Eiropa līdz šim nav rīkojusies patlabanējam brīdim atbilstoši. Eiropa līdz šim atbildējusi uz šo izaicinājumu tikai daļēji," viņa sacīja. "Ja gruzīni cīnās dienu un nakti, eiropieši lēni modušies un lēni reaģējuši."
Bijušais futbolists Miheils Kavelašvili sestdien tika ievēlēts Gruzijas prezidenta amatā, valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" nostiprinot savu varu pēc oktobrī notikušajām vēlēšanām, kuras, kā uzstāj opozīcija, tika falsificētas ar Krievijas palīdzību.
Kavelašvili stāšanās amatā paredzēta 29.decembrī.
"Kamēr Tbilisi tiek aizliegti Eiropas karogi, gruzīni joprojām gaida saistošus pasākumus no Briseles un Vašingtonas," sacīja Zurabišvili un piebilda, ka ielu protesti nebeigsies, "līdz Gruzijā nenotiks brīvas un godīgas vēlēšanas".
"Mēs vai nu iesim uz vēlēšanām, vai arī aiziesim kaut kur, ko mēs nezinām, bet tā noteikti būs krīze, ar kuru jums nāksies cīnīties daudz sliktākos apstākļos," viņa brīdināja.