Pirmajā balsojumā janvārī Meja piedzīvoja pamatīgu sakāvi, pēc kuras viņa solīja runāt ar Briseli par izmaiņām Brexit līgumā. Līdz šim nekas nav liecinājis, ka britu premjeres sarunas ar ES būtu produktīvas. Tāpēc maz ticams, ka arī šodienas balsojums būs viņai labvēlīgs, kas palielinātu bezvienošanās Brexit risku. Taču deputātiem vēl būs iespēja to nepieļaut.
Turbulentas sarunas
Londona un Brisele pērn novembrī pēc 18 mēnešus ilgušām turbulentām sarunām vienojās par Brexit līgumu, kas sastāv no divām daļām.
Viena no tām ir Apvienotās Karalistes un ES šķiršanās vienošanās, kas nosaka, ka pēc 29. marta, kad britiem formāli būtu jāpamet bloks, iestājas pārejas periods, kura laikā Lielbritānija saglabā brīvu pieeju ES vienotajam tirgum, atļauj brīvu personu kustību uz un no ES, turpina veikt iemaksas ES kopējā budžetā, bet nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu blokā. Pārejas periods ilgtu līdz 2020. gada 31. decembrim, ar iespēju to pagarināt uz gadu vai diviem. Šajā laikā abas puses mēģinātu vienoties par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Vienošanās arī izklāsta britu tiesības ES un ES pilsoņu tiesības karalistē pēc Brexit, kā arī uzliek par pienākumu britiem samaksāt ES "šķiršanās rēķinu" 39 miljardu mārciņu (45 miljardi eiro) apmērā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 12. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
De
Irlielāmērāticams
Alla Borisovna