Vienošanās abu valstu starpā Krievijas anklāvā dzīvojošajiem dod jaunu brīvību - daudzi Kaļiņingradas iedzīvotāji līdz šim nav bijuši pat 350 kilometrus attālajā pārējā Krievijas teritorijā, taču tagad viņi var doties nelielā ceļojumā vai iepirkšanās braucienā 50 kilometru attālumā no Krievijas robežas bez jebkādiem ierobežojumiem, tiem vienīgi jāspēj pierādīt, ka Kaļiņingradā dzīvojuši vismaz trīs gadus. Paredzams, ka daudzi Kaļiņingradas iedzīvotāji varētu šķērsot robežu tieši lētākas pārtikas iegādei.
Arī pretējā virzienā ceļot gribošo poļu plūsma varētu būt liela, jo salīdzinoši tuvais attālums ļaus ielūkoties bijušajā padomju telpā, turklāt vienā no tās militarizētākajām daļām. Tāpat saistošas vietējiem varētu šķist lētās degvielas cenas.
Šī valstu vienošanās ir eksperiments visai Šengenas zonai, jo Kaļiņingrada pat Krievijas kontekstā izceļas tieši kriminogēnās vides dēļ, raksta Der Spiegel. Kremlis jau ilgstoši vēlas panākt visas Šengenas zonas un Krievijas savstarpējo bezvīzu režīmu un šis eksperiments ir pirmais redzamais solis uz to.
Kaļiņingradas reģions, kurā pirms kara atradās Austrumprūsijas lielākā pilsēta Kēnigsberga, patlaban ir mājas aptuveni miljonam iedzīvotāju. Pirmskara mantojums gan tajā saglabājies visai maz, jo reģions piedzīvoja vienas no smagākajām Otrā Pasaules kara kaujām.