Plašā intervijā ārpolitikas žurnālam "Internationale Politik" Kols kritizēja savus pēctečus kanclera amatā - Gerhardu Šrēderu un Angelu Merkeli -, norādot, ka viņi sagrāvuši Vācijas reputāciju ārzemēs.
"Vācija jau vairākus gadus nav bijusi uzticama vara - nedz pašu mājās, nedz ārzemēs," sacīja Kols. "Mums ir jāuzmanās, ka viss netiek aizmests. Mums nekavējoši ir jāatjauno mūsu agrākā uzticamība."
Vācijas lēmums neatbalstīt tuvāko sabiedroto centienus gāzt Lībijas līderi Muamaru Kadafi, kā arī tas, ka Vācija nav uzņēmusies vadošo lomu eiro krīzē, ekskancleram rada bažas.
"Man sev jāvaicā, kur Vācija šodien patiesībā atrodas un kurp tā grib doties," sacīja Kols. "Mūsu draugi un sabiedrotie ārzemēs, dabīgi, uzdod šo pašu jautājumu."
Merkeles koalīcijas ārpolitika ārlietu ministra Gvido Vestervelles vadībā ir nenoteikta, un tai trūkst virziena, norādīja ekskanclers.
"Ja jums nav kompasa un jūs nezināt, par ko jūs iestājaties vai kurp dodaties un tāpēc jums trūkst gribas vadīt, tad jūs esat atteicies no Vācijas ārpolitikas kontinuitātes, jo šādas lietas jūs nesaprotat," klāstīja Kols.
Tas, ka ASV prezidents Baraks Obama, pavasarī viesojoties Eiropā, apmeklēja Franciju un Poliju, bet ne Vāciju, ir zīme tam, ka pašreizējā valdība izturas nolaidīgi pret transatlantiskajām attiecībām.
Viņš arī brīdināja par briesmām, ko rada eirozonas parādu krīze. Parādu mākto eirozonas dalībvalstu, tādu kā Grieķija, glābšana no bankrota ir būtiski svarīga Eiropas Savienības nākotnei, uzsvēra bijušais kanclers.
"Mums nav citas izvēles, ja mēs negribam, ka Eiropa sabrūk," sacīja Kols, norādot - ja pats tajā laikā būtu bijis kanclera amatā, nebūtu pieļāvis, ka Grieķijā tiek ieviests eiro.
Lai garantētu eiro stabilitāti, Eiropai "jārīkojas radikāli, un ir jābūt tālredzīgu, gudri līdzsvarotu un neideoloģisku pasākumu programmai," uzsvēra Kols.