Šo atziņu Komorovskis izteicis intervijā, kuru viņš sniedzis par godu otrajai gadadienai kopš stāšanās prezidenta amatā. "Mūsu kļūda, pieņemot amerikāņu piedāvāto vairogu, bija tā, ka pietiekami neņēmām vērā politiskos riskus, kas saistīti ar prezidenta nomaiņu," sarunā ar nedēļrakstu Wprost norādījis Komorovskis. "Mēs par to samaksājām augstu politisko cenu. Mēs nedrīkstam atkārtot šo kļūdu."
Vienošanos par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas bāzes izvietošanu valsts teritorijā Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis parakstīja 2008.gada augustā, kad pie varas vēl bija prezidenta Džordža Buša administrācija. Taču Baltajā namā nonākot Barakam Obamam, šī vienošanās tika nolikta plauktā. Projektu Komorovskis atkal pārrunājis ar republikāņu kandidātu uz ASV prezidenta amatu Mitu Romniju, kurš jūlijā apmeklēja Poliju.
Tomēr Komorovskis uzskata, ka pat gadījumā, ja ASV sistēma tiks izvērsta Polijas teritorijā, tai jābūt kopīgās NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas sastāvdaļai. "Mums nepieciešams šis Polijas aizsardzības elements," intervijā uzsvēris prezidents. "Principā lielu naudas līdzekļu tērēšanai militārām tehnoloģijām nav jēgas, ja tās netiek aizsargātas no vistipiskākajiem un bīstamākajiem uzbrukuma veidiem, kas saistīti ar raķetēm un aviāciju," piebildis Komorovskis. "Šodien mums ir novecojusi sistēma, kas arvien mazāk un mazāk piemērota valsts aizsardzībai."
Kā sākotnēji iecerētās pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķi gan Vašingtona, gan Varšava minēja aizsardzību pret tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. Taču Krievija pret to iebilda, uzskatot, ka patiesais sistēmas mērķis ir neitralizēt tās stratēģiskos triecienspēkus. Lai sekotu situācijas attīstībai, Krievija Kaļiņingradas apgabalā pie Polijas robežas jau iekārtojusi radaru staciju, un Krievija ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Nikolajs Makarovs 3.maijā paziņoja, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā "tiks pieņemts lēmums par iznīcinoša spēka preventīvu pielietošanu".