Krievija atsāk kriminālvajāšanu par lietuviešu atteikšanos dienēt padomju armijā

Lietuvas Ģenerālprokuratūra apstiprināja, ka saņemti dokumenti no Krievijas par tiesiskās palīdzības sniegšanu saistībā ar šiem cilvēkiem, taču uzsvērusi, ka prasību nepildīs. Lietuvā, atšķirībā no Krievijas, šī rīcība netiek uzskatīta par noziedzīgu darbību.

Latvija un Igaunija šādu pieprasījumu no Krievijas nav saņēmušas.

Kā portālam Vz.lt sacījis Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) preses dienesta pārstāvis Vītauts Makausks, piesardzību derētu ievērot prāvai riska grupai - vīriešiem, kas dzimuši laikā no 1969. līdz 1973.gadam, jo "daļa šo vīru pat varētu nezināt, ka bija saņēmuši iesaukuma pavēstes - varbūt slapstījās, varbūt vienkārši nesaņēma".

Saskaņā ar Lietuvas Aizsardzības ministrijas datiem pēc 1990.gada 11.marta no obligātā karadienesta padomju armijā oficiāli atteikušies 1562 Lietuvas jaunieši. 67 no viņiem piespiedu kārtā nogādāti armijas daļās, tostarp 21 cilvēks izvests uz Krievijas Magadānas apgabalu un 46 notverti pa vienam un nogādāti uz armijas daļām citviet Padomju Savienībā, 20 jauniešiem piespriesti cietumsodi, pret trim cilvēkiem ierosinātas krimināllietas un vēl trīs gājuši bojā. 1465 puišiem, vairoties no iesaukšanas dienestā, nācies slapstīties, mainīt dzīvesvietu, pat pamest ģimeni.

Tikmēr bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs radiostacijai Žiniu radijas sacījis, ka patiesībā šādu jauniešu bijis krietni vairāk, bet Aizsardzības ministrijas statistikā ietverti tikai tie, kuri reģistrējušies īpašā toreizējās Lietuvas Augstākās padomes komisijā.

"Pēc mūsu aplēsēm, kad Lietuvā tika pieņemts likums par obligāto karaklausību, tādu cilvēku bija aptuveni astoņi tūkstoši. Viņu vecāki paši devās uz karaspēka daļām, nolaupīja savus bērnus un veda uz Lietuvu, citi bēga uz Lietuvu, bet te nevienam nepieteicās, vēl citi palika bijušajā PSRS teritorijā un atgriezās tikai pēc dažiem gadiem," viņš stāstījis.

Butkevičs gan uzskata, ka pašlaik šiem cilvēkiem nav iemesla īpaši uztraukties. "Krievijai nav nekādu starptautisko tiesību mehānismu, lai viņus ietekmētu. Lielākais, ko var izdarīt, ir ierosināt viņiem lietas Krievijā, un tas būtu instruments, lai izdarītu spiedienu uz Lietuvas varas iestādēm. Lietuvā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā šiem cilvēkiem nekas nedraud," viņš piebildis.