Lielākā daļa Zviedrijas kuģu jau atgriezusies savās bāzēs un turpmāk ievēros ierasto gatavības režīmu, bet atsevišķas sauszemes vienības paliks meklēšanas zonā, teikts bruņoto spēku paziņojumā.
"Šādas Zviedrijas Aizsardzības ministrijas darbības, balstītas Aukstā kara retorikā, ne tikai nestiprina indviduālo valstu drošību, bet arī var sagraut Baltijas jūras reģiona ekonomiskās aktivitātes pamatus," piektdienas rītā pirms Zviedru lēmuma atsaukt meklēšanas vienības medijiem sacīja Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs.
Zviedrijas armija, pēc Konašenkova vārdiem, ņēmusi paraugu no Napoleona stratēģijas – iesaistīties kaujā un skatīties, kas notiks. Viņš piebilda, ka gaida zemūdens meklēšanas rezultātus, jo Stokholmas arhipelāgā nav atrodama nevienu krievu zemūdene nedz pēdas par to, ka tāda tur bijusi.
Savukārt Valsts domes ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs otrdien ITAR-TASS sacījis, ka zviedru apvainojumi robežu pārkāpšanā liecina par Rietumos valdošo anti-putina sindromu. Viņš piebildis, ka īpaši Latvija un Igaunija būtu priecīgas, ja tiktu atrasti pierādījumi par Krievijas agresiju. Pat, ja tādu nav, tie tikšot izdomāti.
Zviedrijas armija ceturtdien paziņoja, ka uz laiku aptur sadarbību ar Krieviju, kā paskaidrojumu minot, ka Krievija pārkāpusi Baltjas valstu teritoriālās robežas. Paziņojumā arī minēts, ka, visticamāk, šādas provokācijas no Krievijas puses turpināsies, taču tiešs uzbrukums Zviedrijai esot mazticams.