"Pirmajās dienās, kad brauca [okupantu] kolonnas, viņi apšaudīja mierīgos iedzīvotājus, apšaudīja dzīvojamos namus, nepievēršot uzmanību tam, ka uz viņiem neviens neatklāja uguni. Mūsu teritoriālajai aizsardzībai bija tikai automāti," atzīmēja Jerko.
Pirmie astoņi civiliedzīvotāji tika nogalināti, kad ienaidnieka kolonna atklāja uguni uz iedzīvotājiem. Vēlāk Krievijas karaspēks šāva uz iedzīvotājiem ne tikai ar automātiem, bet arī ar smagajiem ieročiem.
"Pirmo aviācijas triecienu piedzīvoja tieši mūsu ciemats. Tika nomestas bumbas uz deviņstāvu namiem. Tie cilvēki, kas atradās pagrabos, izrādījās dzīvi aprakti. Mēs uzreiz mēģinājām viņus atrakt. Tika izsludināta gaisa trauksme. Pēc tam atkal brauca kolonnas, tanki, bruņutransportieri, un šāva uz mašīnām un cilvēkiem, kas mēģināja atrakt cilvēkus. Mēs vērsāmies pie viņiem rakstiski - viņi neļāva atrakt," stāstīja Jerko.
Viņš atzina, ka pašlaik neviens nevar pateikt, cik daudz cilvēku vēl ir aprakti daudzstāvu namu gruvešos.
"Pēc tam mūsu pilsētiņa tika okupēta. Okupācijas laikā neviens mums neļāva organizēt zaļos koridorus cilvēku izvešanai. Tā sauktais zaļais koridors, kad mēs pirmoreiz to panācām, darbojās 1 stundu un 20 minūtes. Mēs evakuējām apmēram 400 cilvēkus no pansionāta," stāstīja Jerko.
Viņš informēja, ka tagad ciematā strādā štābs, kas meklē bojāgājušos, notiek atmīnēšanas darbi un elektroapgādes atjaunošana. Jerko piebilda, ka Borodjankā ir sagrauta visa infrastruktūra un daudzas mājas ir mīnētas.
Jau vēstīts, ka Irpiņa, Buča, Hostomeļa un viss Kijivas apgabals pirms dažām dienām tika atbrīvoti no krievu okupantiem. Atbrīvotajās pilsētās un ciemos ir konstatētas civiliedzīvotāju masu slepkavības, kuras izdarījuši okupanti.
Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova pirmdien paziņoja, ka Kijivas apgabalā vissmagākā situācija civiliedzīvotāju upuru ziņā ir Borodjankā, pat sliktāka nekā Bučā.