Balsotājiem bija jāievēl 200 federālā parlamenta pārstāvju palātas locekļi un 44 no 46 augšpalātas locekļiem. Vēlētāju aktivitāte sasniedza 46,6%, kas ir mazliet vairāk par 45,1% pirms četriem gadiem.
Pārstāvju palātā labējā populistiskā Šveices Tautas partija (SVP) ieguva 62 vietas, kas ir par deviņām vairāk nekā 2019. gadā. Labējā partija Ženēvas Pilsoņu kustība pēc četru gadu pārtraukuma atgriezīsies parlamentā ar divām iegūtajām vietām. Kristīgo fundamentālistu labējā partija EDU palielināja pārstāvniecību parlamenta apakšnamā no vienas uz divām vietām. Vienu vietu ieguva arī labējā partija Lega no itāliski runājošo Tičīno reģiona. Kopumā radikālās labējās partijas palielinājušas pārstāvniecību 200 locekļu apakšpalātā no 55 uz 67 vietām, vēsta Euractiv.com. Centriski kreisie sociālisti ieguva 41 vietu, centriski labējā Centra partija ieguva 29 vietas, liberālā FDP – 28.
Aptaujas liecināja, ka vēlētājus Šveicē visvairāk uztrauc imigrācija, obligātās veselības apdrošināšanas cenu celšanās un klimata izmaiņas, kas vērojamas daudzajos Šveices kalnu ledājos.