Šāds solis sperts, reaģējot uz Ķīnas pieņemto jauno Honkongas nacionālās drošības likumu.
Pēc Rāba teiktā, Pekina nopietni pārkāpusi starptautiskās saistības, taču Lielbritānija "vēlas pozitīvas attiecības" ar Ķīnu.
Rābs arī pavēstīja, ka valdība attiecinās ieroču embargo, kas attiecībā uz Ķīnu ir spēkā kopš 1989.gada, arī uz Honkongu. Līdz ar to tiks apturēts tādu preču kā šaujamieroču, dūmu granātu un rokudzelžu eksports no Lielbritānijas uz Honkongu.
Ķīna apsūdzējusi Lielbritāniju par "brutālu iejaukšanos", uzstājot, ka tā ievēro starptautiskās tiesības.
Ķīnas pieņemtais nacionālās drošības likums aizliedz graujošu darbību, atdalīšanos no valsts, terorismu un slepenu sadarbību ar ārvalstu spēkiem. Pekina, kas šo likumu pieņēma, apejot Honkongas likumdošanas institūciju, apgalvo, ka tas vajadzīgs, lai atjaunotu stabilitāti Honkongā pēc demokrātijas piekritēju protestiem. Likuma pretinieki bažījas, ka tas sagraus Honkongas politiskās brīvības un samazinās tās autonomiju, ņemot vērā, ka līdzīgi likumi ir izmantoti protestu apspiešanai pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma. Tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu Honkongas statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai nosaka Londonas un Pekinas vienošanās.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Ķīna, pieņemot Honkongas nacionālās drošības likumu, pārkāpusi šo vienošanos.