Lordu palātas vēsturiskās saknes meklējamas 11.gadsimtā, taču līdz pat šim laikam Lielbritānijas parlamenta Augšnama locekļu skaits nav noteikts, un šobrīd tā sastāvā ir 825 pēri. Viņu vidū ir 707 lordi, kuru iecelšanu ierosinājušas politiskās partijas, 92 lordi, kas savu titulu ieguvuši matošanas kārtībā, un 26 Anglikāņu baznīcas bīskapi.
Likumprojekts, kas sagatavots, pamatojoties uz abu parlamenta palātu komisijas ieteikumiem, paredz augšnama locekļu skaitu ierobežot ar 450, no kuriem 80% tiktu ievēlēti, bet atlikušos izvirzītu līdzšinējā kārtībā partijas. Ja likumprojekts tiks apstiprināts, ar to pilnībā tiks atmesta pēra titulu pārmantošana, kuras ierobežošana tika uzsākta jau 1999.gadā, kad pie varas atradās leiboristi.
Iecerētās reformas radījušas šķelšanos premjerministra Deivida Kemerona vadītajā Konservatīvajā partijā, un sagaidāms, ka vismaz 100 deputāti no toriju rindām balsos pret valdības piedāvāto likumprojektu. "Mēs par šo jautājumu diskutējam jau 100 gadu, un patiesi pienācis laiks panākt progresu," trešdien uzrunājot parlamentu, uzsvēra Kemerons. "Katrā partijā ir Lordu [palātas] reformas pretinieki, taču vairākums parlamenta atbalsta pamatā vēlētu Lordu palātu, un esmu pārliecināts, ka par to ir vairākums valstī."
Reformu kritiķi bažījas, ka pārmaiņas var apdraudēt parlamenta apakšpalātas noteicošo lomu likumdošanas procesā.
Pirms parlamenta vēlēšanām, kas notika 2010.gadā, visas trīs lielākās partijas solīja īstenot Lordu palātas reformēšanu, taču tagad vicepremjers Niks Klegs un viņa pārstāvētie liberāldemokrāti tiek uzskatīti par galvenajiem likumprojekta pretiniekiem. Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi paziņojuši, ka likumprojektu atbalstīs. Vienlaikus viņi apsūdzējuši valdību par nepietiekama laika atvēlēšanu debatēm.
Sagaidāms, ka leiboristu līderis Eds Milibends pieprasīs šajā jautājumā rīkot referendumu, pret ko iebilst Kemerons. Valdība vēlas, lai likumprojekts tiktu apstiprināts līdz nākamā gada maijam, taču opozīcija varētu novilcināt tā pieņemšanu par vairākiem mēnešiem.