Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -3 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Lietuvā sākas prāva par 1991.gada 13.janvāra notikumiem; izsludina pārtraukumu

Viļņas rajona tiesa trešdien sāka izskatīt 1991.gada 13. janvāra lietu, bet advokāta slimības dēļ lietas izskatīšanā izsludināts pārtraukums.

Tiesas sēdes sākumā tiesnese Ainora Kornelija Macevičiene nosauca apsūdzēto vārdus un tika noskaidrots, ka trīs valsts ieceltie advokāti, kas pārstāv aizmuguriski tiesājamos, nav ieradušies uz tiesas sēdi.

"Apsūdzētie ir jāinformē par sēdi caur Tieslietu ministriju," sacīja tiesas sekretārs.

Tiesa deva rīkojumu noskaidrot identitāti apsūdzētajam Genādijam Ivanovam, kurš apgalvo, ka ir dzimis Krievijā 1951.gadā, pašlaik dzīvo Viļņā un 2009.gadā ir notiesāts par kukuļošanu. Apsūdzētā iztaujāšanas laikā viens no advokātiem piecēlās, lai paziņotu, ka viņa kolēģis nejūtas labi. Uz tiesas namu tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, un tiesas sēdē tika izsludināts pārtraukums.

Krievijas pilsonis Ivanovs Viļņas rajona tiesā trešdien noliedza savu vainu apsūdzībās par valsts apvērsuma mēģinājumu, paziņojot, ka ir tikai notikušā aculiecinieks.

"Es nevarēju pieņemt nekādus neatkarīgus lēmumus," viņš teica žurnālistiem pirms tiesas sēdes. Ivanovs piebilda, ka atradās pēdējā tankā, kas ieradās Preses namā. Viņš sacīja, ka viņa militārā vienība pēc 1991.gada janvāra notikumiem uzrakstīja ziņojumu un viņš nolēma atvaļināties no dienesta. Izmeklēšanas gaitā viņš esot sadarbojies ar tiesībsargājošajām institūcijām.

Ivanovs pašlaik dzīvo Viļņā un 1991.gada padomju agresijas Lietuvā laikā bija 107.motorizētās strēlnieku divīzijas raķešu artilērijas munīcijas dienesta priekšnieks.

Viņš ir viens no 65 personām, kas apsūdzētas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Cits 1991.gada 13.janvāra lietā apsūdzētais ir Krievijas pilsonis, Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājs Jurijs Meļs, kurš, kā uzskata prokuratūra, atradās vienā no tankiem, kas 13.janvāra rītā uzbruka Viļņas televīzijas tornim.

Ivanovs teica, ka Meļu nepazīst, un atteicās komentēt viņa līdzdalību notikumos.

Pārējie apsūdzētie tiek tiesāti aizmuguriski. Lielākā daļa no viņiem atrodas Krievijā. Apsūdzēto vidū ir arī bijušais Padomju Savienības aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs.

Prāva ir viena no apjomīgākajām Lietuvas vēsturē pēc lietas materiālu apmēra un liecinieku skaita. Kopumā prāvā ir gandrīz 500 cietušo un ap 1000 liecinieku. Lietai ir 709 sējumi, tostarp apsūdzības raksts ir 13 sējumus garš. Apsūdzēto aizstāvību nodrošinās vairāk nekā 60 advokātu.

Tā kā Viļņas rajona tiesai nav telpu, kurās būtu vieta viesām procesā iesaistītajām pusēm, sēdes tiešraidē tiks pārraidītas koridorā pie tiesas zāles, informēja tiesa.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Notiesāto vidū bija arī Juozs Kuoljalis, Leons Bartoševičs, Staņislavas Mickevičs un Jaroslavs Prokopovičs. Mickevičs ir aizbēdzis no Lietuvas.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.

Lieta tika nodota tiesai pagājušā gada augusta beigās.

1991.gada 13.janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits