Pēc viņa teiktā, dažu Eiropas valstu lēmums migrantu krīzes dēļ ieviest robežkontroli liek domāt par domino efektu un apdraud brīvās pārvietošanās principu visā Šengenas zonā.
"Zviedrijas lēmums ieviest robežkontroli ar Dāniju, Dānijas lēmums ieviest robežkontroli ar Vāciju atgādina zināmu domino efektu," otrdien žurnālistiem sacījis ministrs. "Dramatizēt situāciju nevajadzētu, bet atzīstu, ka tas ir izaicinājums."
Kā norādījis Linkevičs, risinot migrantu krīzi, Eiropas Savienībai jāpastiprina ārējo robežu kontrole un jānodrošina visu ieradušos migrantu reģistrācija, jo spriedze Sīrijā un Tuvo Austrumu valstīs pagaidām neļauj cerēt uz migrantu plūsmas samazināšanos.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka vienīgi pēc šo pasākumu ieviešanas Lietuva varētu lemt par papildu saistībām attiecībā uz bēgļu pieņemšanu.
Līdz šim Lietuvas valdība piekritusi ES priekšlikumam divu gadu laikā uzņemt kopumā 1105 bēgļus no tādām izcelsmes valstīm kā Sīrija, Irāka un Eritreja. Saskaņā ar šo shēmu decembrī Lietuvā no nometnes Grieķijā ieradās pirmā irākiešu ģimene.
Jau ziņots, ka Zviedrija no pirmdienas uzsākusi identitātes pārbaudes visiem ceļotājiem, kas valstī ar vilcieniem, autobusiem un prāmjiem ierodas no Dānijas, tā cenšoties ierobežot nelegālo imigrantu pieplūdumu. Reaģējot uz šo Zviedrijas lēmumu, Dānija pastiprinājusi kontroli pie Vācijas robežas. Vēl pirms tam pārbaudes pie robežas atsāka Austrija, Vācija, Francija un Norvēģija.
Lietuvas ārlietu ministra vērtējumā šādus vienpusējus pagaidu soļus var attaisnot, kamēr nav nodrošināta ārējo robežu apsardzība.
"Daži spriež, ka tas jau ir Šengenas gals, (..) bet es teiktu, ka daži minimāli pasākumi varbūt arī jāveic, lai nosargātu to, kas jau izveidots," viņš piebildis.