Ar šādiem nosodījumiem parasti nāk klajā Eiropas kreisie politiķi konservatīvo ideju dēļ, kas rodamas konstitūcijā, norādīja premjers, uzsverot, ka Lietuvai nevajadzētu atbalstīt šāda veida neobjektivitāti.
"Es neredzu pamatojumu, lai dotu vērtējumu Eiropas mērogā, paustu nosodījumu, par ko mēs runājam. Var kritizēt finanšu politiku, var kritizēt ļoti konkrētus, zināmus likumus, bet to, ka Ungārijas parlaments, kuram ir demokrātisks mandāts, pieņēmis konstitūciju un maina 1949.gada konstitūciju, kas pieņemta staļinisma gados, es neuztveru kā kaut ko īpašu," intervijā radiostacijai Žiniu radijas sacīja Kubiļus.
Premjers atzina, ka Ungārijai ir finanšu problēmas, kas, iespējams, radušās valdības kļūdu dēļ. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) var dot vērtējumu konkrētiem likumdošanas aktiem, kas ir saistīti ar centrālās bankas lēmumiem, bet pārāk daudz kritikas tiek veltīts konstitūcijai.
Tas, ka valdošajai partijai parlamentā ir divu trešdaļu vairākums, var novest pie šīs situācijas ļaunprātīgas izmantošanas, norādīja premjers, vienlaikus mudinot Ungāriju novērtēt objektīvi.
Ungārijā 1.janvārī stājusies spēkā valsts jaunā konstitūcija, kurā atzīts, ka nācijas garīgo un intelektuālo vienotību uztur Dievs un kristietība, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža un laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Saskaņā ar jauno pamatlikumu, ko aprīlī pieņēma valsts parlaments un parakstīja prezidents Pāls Šmits, šo valsti turpmāk sauks nevis Ungārijas Republika, bet vienkārši Ungārija. Jaunā konstitūcija paredz balsstiesības arī etniskajiem ungāriem, kas dzīvo ārpus šīs valsts robežām.
Konstitūcijā, kas nomaina iepriekšējo, 1949.gadā pieņemto pamatlikumu, ietverts arī likums, kas nosaka, ka opozicionārā Sociālistiskā partija (MSZP) ir atbildīga par komunistu laikā valdījušās Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas izdarītajiem noziegumiem "kā nelegāli iegūtās bagātības mantiniece, kā labuma guvēja no nelikumīgās peļņas, kas iegūta diktatūras vai pārejas laikā, kā arī personāla nepārtrauktības dēļ, kas saista veco partiju ar jauno partiju".
Tajā noteikts, ka Konstitucionālajai tiesai nav tiesību lemt par budžetu, nodokļiem un muitas nodevām, kamēr Ungārijas parādu apmērs nebūs zemāks par 50% iekšzemes kopprodukta.
Ungārijas tiesu sistēmu turpmāk uzraudzīs jauna institūcija, kuras vadītāju ievēl parlaments. Ungārijas prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu, ja tas nav spējis līdz attiecīgā gada 31.martam pieņemt valsts budžetu.
Lēmumiem, kas mainītu pensiju sistēmu vai fiskālo politiku, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts.
Oficiālais maksāšanas līdzeklis valstī ir forints, bet iespējamajai eiro pieņemšanai nākotnē būs vajadzīgas divu trešdaļu parlamenta deputātu balsis.