"Es šai ziņā būtu liberālāks," viņš sacījis, piebilzdams, ka atbalsta prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumu lūgt Konstitucionālajai tiesai noskaidrot iespējas paplašināt pilsonības piešķiršanu. "Ja prezidente lūgusi, tad viņa jāatbalsta. Acīmredzot juristi izklāstījuši zināmus argumentus, (..) pieļauju, ka varbūt radušās zināmas šaubas, bet pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma tās tiks kliedētas," izteicies premjers.
Lietuvas prezidente pirmdien vērsusies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot sniegt skaidrojumu par pilsonības piešķiršanas paplašināšanas iespējām. Viņa norādījusi, ka pašreizējā pilsonības piešķiršanas kārtība ir ļoti stingra, bet līdz ar sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām mainās cilvēku attieksme, tādēļ nepieciešama skaidra atbilde uz jautājumu, vai pilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanai pietiek ar Pilsonības likuma grozījumiem vai arī būtu jāgroza valsts pamatlikums.
Proti, viņa lūgusi Konstitucionālo tiesu sniegt atbildi, vai iespējams, nemainot konstitūciju, likumā pieļaut dubultpilsonības piešķiršanu personām, kas pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā emigrējušas uz citām valstīm un ieguvušas to pilsonību. Konstitucionālā tiesa lūgta arī atbildēt, vai pietiek vienīgi ar likumu, lai paplašinātu nosacījumus attiecībā uz ārvalstniekiem, kam izņēmuma kārtā var tikt piešķirta Lietuvas Republikas pilsonība.
Šobrīd saskaņā ar Lietuvas konstitūciju un Konstitucionālās tiesas doktrīnu dubultpilsonība piešķirama tikai īpaši retos gadījumos, savukārt ārvalstniekiem Lietuvas pilsonību var piešķirt vienīgi tad, ja viņiem jau ir īpaši nopelni Lietuvas labā un ja viņi ir integrējušies Lietuvas sabiedrībā.
Jau ziņots, ka pirms nedēļas plašu atbalsi sabiedrībā radīja valsts vadītājas lēmums noraidīt pilsonības piešķiršanu ASV daiļslidotājai Izabellai Tobiasai, kas jau kopš 2010.gada sacensībās startē pārī ar lietuvieti Deividu Stagņūnu, tādējādi liedzot iespēju abiem sportistiem pārstāvēt Lietuvu 2014.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Kā medijiem tobrīd skaidroja Grībauskaites padomniece, Lietuvas pilsonību nav paredzēts piešķirt par iespējamiem nākotnes sasniegumiem, bet vienīgi par esošajiem nopelniem, turklāt pilsonības pretendentam jābūt integrētam Lietuvas sabiedrībā.
Viņa atgādināja, ka vienīgi Lietuvas valsts vadītājam ir tiesības lemt par pilsonības piešķiršanu izņēmuma kārtā, tomēr lēmuma pieņemšanā viņam jābalstās uz Lietuvas konstitūciju, Konstitucionālās tiesas atzinumiem, Pilsonības likumu un Pilsonības lietu komisijas ieteikumiem. Tūlīt pēc tam lietuvieši internetā sāka vākt parakstus petīcijai, kurā prezidente aicināta piešķirt Tobiasai Lietuvas pilsonību.
2012.gada Eiropas meistarsacīkstēs pāris ierindojās devītajā vietā dejās uz ledus, bet pasaules spēcīgāko daiļslidošanas duetu rangā viņi pašlaik ieņem 13.vietu.
Portāls Balsas.lt raksta, ka Tobiasa intensīvi mācoties lietuviešu valodu un decembrī sekmīgi izturējusi pārbaudījumu, taču Pilsonības lietu komisijas locekļi medijiem "delikāti noklusējuši", ka pāra līdzšinējos sasniegumus acīmredzot neuzskata par pietiekamiem. Balsas.lt pauž viedokli, ka pāris ir cerīgs un šajā sezonā parādījis labākos rezultātus no visiem Lietuvas ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Tas arī atgādina, ka šā pāra trenēšanās iespējas Amerikas Savienotajās Valstis apmaksā Tobiasas vecāki.
Ilgu laiku Lietuvas pilsonība ārvalstniekiem tika piešķirta diezgan brīvi. Kā atzīmē, mediji, to saņēmušas pat vairākas visai skandalozas personības. Taču situācija krasi mainījās jau 2003.gada nogalē, kad Lietuvas prezidents Rolands Pakss tika apsūdzēts Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam, uzņēmējam Jurijam Borisovam. 2004.gadā Seims impīčmenta ceļā atcēla Paksu no prezidenta amata, bet uz pilsonības pretendentiem Lietuva sāka raudzīties daudz stingrāk.