Lietuvas prezidente: svarīgi, vai Krievija nopirks tikai Mistral skeletu

«Viss būs atkarīgs no tā, kāds aprīkojums būs uz kuģa – tikai skelets vai kaut kas vairāk,» teikusi Lietuvas prezidente.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) trešdien tiksies ar jauno Lietuvas ārlietu ministru Audroni Ažubali, kas savā pirmajā vizītē pēc apstiprināšanas amatā ieradīsies Latvijā.

Jau vēstīts, ka Francijas amatpersonas februāra sākumā paziņoja - Francija ir piekritusi Krievijas bruņotajiem spēkiem pārdot helikopteru bāzes kuģi Mistral un apsver iespēju pārdot Krievijai vēl trīs šādus kuģus.

Bažas par šo darījumu paudušas Amerikas Savienotās Valstis, trīs Baltijas valstis, kā arī Gruzija.

Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis norādījis, ka galvenā Francijas motivācija šajā darījumā esot izmantot šo gadījumu, lai atjaunotu ciešāku sadarbību ar Krieviju. «Francija neuzskata, ka darījums mainīs drošības situāciju Baltijas jūrā. Ņemot vērā, ka kuģis ir spēku izvēršanas kuģis, ja Krievija šo kuģi bāzēs Baltijas jūrā, ir skaidrs, ka tas varētu ietekmēt reģionālo drošību,» norādīja I.Lieģis.

Pēc ekspertu aplēsēm, kuģa iegāde Maskavai varētu izmaksāt līdz pat 500 miljoniem eiro (aptuveni 350 miljoniem latu), un, ja darījums notiks, šī būs pirmā reize, kad kāda no NATO dalībvalstīm piekritusi pārdot Krievijai modernās militārās tehnoloģijas. Francijas bruņotajos spēkos patlaban ir divi Mistral tipa kuģi un tiek būvēts trešais.

Uz 199 metrus garā Mistral iespējams izvietot veselu jūras kājnieku bataljonu, 16 helikopteru un 40 Leclerc tipa tanku, divus vai trīs desanta kuģus un līdz pat 70 automašīnu. Šis kuģis ir paredzēts bruņoto spēku operācijām piekrastē, un to var izmantot gan miera uzturēšanas un glābšanas misijās, gan cīņā pret pirātismu.