"Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas," Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.
Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.
Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. "Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot," teicis Lukašenko.
Viņš arī sacījis, ka darbā Astravjecas AES varētu piesaistīt speciālistus no Lietuvas, kas agrāk strādājuši Ignalinas AES, taču zaudējuši darbu pēc tās slēgšanas. "Mēs no tā nebaidāmies, lai gan tas ir ļoti nopietns objekts," piebildis Baltkrievijas prezidents.
Viņš uzsvēris, ka Baltkrievija savas AES drošībā esot vairāk ieinteresēta nekā citas valstis. "Mēs par to esam atbildīgi. Kāpēc visur ceļ stacijas, un neviens par to nav īpaši sašutis? Un Krievija būvē veselu jūru šo staciju un bloku visā pasaulē. Tāpēc mēs to uzcelsim, un mums no tā ir jāgūst abpusējs labums," teicis Lukašenko.
Runājot par Baltkrievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, Lukašenko sacījis: "Mūsu prakse un politika ir neradīt problēmas kaimiņiem. Nevajag, lai kaimiņi uz tevi šķībi skatītos. Mēs no tā vadāmies attiecībās ar Lietuvu, Latviju, Igauniju. Mēs nekad neesam jums pārmetuši, ka jūs iestājāties Eiropas Savienībā. Tieši pretēji, mēs no tā cenšamies gūt labumu, mums prieks, ja jums izdodas. Taču jums ir skaidri jāsaprot, ka Krievija mums ir ne tikai draudzīga valsts - tur dzīvo mums brālīga tauta."
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir Krievijas valsts atomenerģētikas koncerna Rosatom meitasuzņēmums Atomstrojeksport.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka par Astravjecas AES projektu ir nobažījusies visa Eiropa. Lietuvas Seims 15.jūnijā vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Kārklu vācietis
nazi