"Es neko neizslēdzu (..) bet tas neatbilst šodienas prasībām," Makrons sacīja pēc Eiropas Savienības (ES) samita Briselē, kuru apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievija ir sākusi jaunu ofensīvu Ukrainas austrumos, un Zelenskis šonedēļ apmeklēja Londonu, Parīzi un Briseli, lūdzot piegādāt mūsdienīgākus ieročus Ukrainas spēkiem.
Ukrainas pieprasītā bruņojuma sarakstā ir Rietumu kaujas iznīcinātāji, tālas darbības raķetes un smagie tanki, bet valstij kritiski pietrūkst arī tāds pamatbruņojums kā artilērijas šāviņi.
Lielbritānija ir piedāvājusi apmācīt ukraiņu pilotus Rietumu iznīcinātāju izmantošanai, savukārt Polija un Slovākija apsver piegādāt vairāk padomju ražojuma iznīcinātāju "MiG-29", kādus Ukraina jau izmanto.
Ukrainas sabiedrotie ir satraukti par to, ka mūsdienīgāku Rietumu iznīcinātāju nosūtīšana izprovocētu tālāku eskalāciju no Maskavas puses un riskētu izraisīt atklātu konfliktu starp NATO un Krieviju.
Makrons un citi ES valstu līderi Briselē sveica Zelenski kā varoni un solīja atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai, bet izturējās piesardzīgi pret Zelenska lūgumu piegādāt iznīcinātājus.
"Ir svarīgi, lai sabiedrotie atbalstītu visnoderīgākā aprīkojuma" piegādes un darītu to "visātrāk", sacīja Makrons, pieminot Francijas piegādātos lielgabalus "Caesar" un vidējas darbības "zeme-gaiss" tipa pretgaisa aizsardzības sistēmas MAMBA.
Viņš piebilda, ka var būt nepieciešams kāpināt artilērijas ieroču un munīcijas piegādes, lai Ukraina varētu sākt sauszemes ofensīvas vai pretoties šādām ofensīvām, un solīja "tuvākajās dienās strādāt pie tā".