Tāpat kā Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien, Makrons atbalstīja ideju uzsākt 30 dienas ilgas sarunas, lai rastu risinājumu Īrijas robežas problēmai.
"Mums nepieciešams izmēģināt noderīgu mēnesi," kopīgajā preses konferencē ar Džonsonu norādīja Elizejas pils saimnieks.
Tomēr viņš noraidīja britu premjera prasību atteikties no tā dēvētā pagaidu risinājuma, kura mērķis ir novērst pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Šo pagaidu risinājumu paredz Brexit vienošanās, kuru panāca Džonsona priekštece Terēza Meja un kuru Lielbritānijas parlaments jau trīskārt ir noraidījis.
Džonsons uzskata, ka šis "nedemokrātiskais" pagaidu risinājums iegrožo Lielbritānijas suverenitāti, jo uz nenoteiktu laiku saista Londonu ar ES tiesību normām un pat apdraud valsts vienotību.
"Ir pieejami jau gatavi tehniskie risinājumi, [kā novērst robežkontroles atjaunošanu], un tie ir ilgstoši apspriesti," norādīja Džonsons.
Brisele apgalvo, ka pagaidu risinājums, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas ūnijā, ir nepieciešams, lai nesagrautu bloka ārējās tirdzniecības politiku un nepieļautu starpkopienu vardarbības atjaunošanos Ziemeļīrijā.
"Vēlos ļoti skaidri norādīt, ka nākamā mēneša laikā mēs nenonāksim pie jauna izstāšanās līguma, kas ievērojami atšķirtos no esošā," savukārt uzsvēra Makrons.
Kopš Džonsona nākšanas pie varas augustā ievērojami pieaugusi bezvienošanās Brexit iespēja.
Kāda anonīma ES amatpersona ceturtdien žurnālistiem Briselē norādījusi, ka bloka dalībvalstīm "daudz nopietnāk nekā iepriekš" jārēķinās ar iespējamo Lielbritānijas izstāšanos bez vienošanās.
Savukārt kāda franču amatpersona trešdien izteikusies, ka bezvienošanās Brexit kļuvis par "visticamāko scenāriju".