Maskava šādu prasību izteikusi Polijas vēstniekam Voiceham Zajačkovskim, kurš šodien tika izsaukts uz Krievijas Ārlietu ministriju.
Krievija arī vēlas, lai Polija īsteno pasākumus, kas garantētu Krievijas pārstāvniecībām Polijā drošus un normālus darba apstākļus, teikts ministrijas mājaslapā publiskotajā paziņojumā.
Pie vēstniecības tika aizdedzināta apsarga būda, bet vēstniecības ēkas virzienā tika mesti akmeņi un petardes. Tomēr policijai izdevās ap vēstniecības teritoriju izveidot likumsargu ķēdi, un gājiena dalībnieki galu galā virzījās tālāk.
Krievijas Ārlietu ministrija pārmet Polijas policijai pasivitāti un gausumu, aizsargājot vēstniecības īpašumu.
Ministrija vēlas, lai Polija atlīdzina vēstniecībai nodarītos postījumus un sauc vainīgos pie atbildības.
Polijas Ārlietu ministrija jau ir paudusi nožēlu par notikušo.
Pāris stundas, pirms Krievija pieprasīja atvainošanos, Polijas Ārlietu ministrija savā mājaslapā publiskoja paziņojumu krievu valodā, kurā pauda "dziļu nožēlu par agresīvo uzvedību un incidentiem" pie Krievijas vēstniecības.
Ministrija notikušajā vainoja galēji labējo organizāciju aktīvistus.
"Šāda veida uzvedība pret diplomātisku misiju pelna absolūtu nosodījumu un neatbilst Neatkarības dienas (..) svinībām," norādīts ministrijas paziņojumā.
Neatkarības maršā pirmdien piedalījās aptuveni 50 000 cilvēku.
Ikgadējo Neatkarības dienas gājienu tradīciju Polijā iedibināja galēji labējā organizācija Nacionālā radikālā nometne (ONR) un konservatīvo katoļu apvienība Vispolijas jaunatne. Vēlāk Neatkarības dienas apvienībai pievienojušās arī citas nacionālistu organizācijas.
Ar laiku par 11.novembrī rīkoto gājienu neatņemamu sastāvdaļu kļuvušas sadursmes ar kreisajiem ekstrēmistiem, bet pērn gājiena rīkotāji paziņoja, ka nekārtības esot izprovocējuši privāti tērpti policisti.