EK izplatītajā preses paziņojumā citēta EK Transporta komisāre Adina Veleana, kas norādījusi, ka ES ir vienīgā vieta pasaulē, kurā iedzīvotājus aizsargā pilns pasažieru tiesību kopums.
Viņa gan atzīmējusi, ka ne visi zina par šīm tiesībām, un tām vajadzētu būt vieglāk saprotamām un piemērojamām. ES noteikumiem būtu arī jāsniedz pasažieriem un nozarei lielāka juridiskā noteiktība. Tāpēc EK ir nākusi klajā ar priekšlikumu modernizēt aviopasažieru un dzelzceļa pasažieru tiesības. Tagad Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam ir ātri jāpanāk vienošanās, lai nodrošinātu, ka ES ceļotāji ir attiecīgi aizsargāti, sacījusi Veleana.
EK pārstāve Kristīne Liepiņa skaidroja, ka pasažieru tiesības ir noteiktas ES līmenī. Tās piemēro transporta pakalpojumu sniedzēji un ievērošanu pārrauga valstu struktūras. Starp valstīm pastāvošo atšķirību dēļ pasažieriem var būt grūti saprast, kā rīkoties un pie kā vērsties, jo īpaši tāpēc, ka pasažieri bieži šķērso ES robežu.
Attiecīgi Liepiņa norādīja, ka EK jau ir pastiprinājusi centienus padarīt pasažieru tiesības skaidrākas un palielināt informētību par tām, tostarp sākusi kampaņu izpratnes uzlabošanai.
Aptaujā arī atklāts, ka 32% no visiem respondentiem, ieskaitot tos, kuri pēdējā gada laikā nav ceļojuši ar kādu no iepriekš minētajiem transporta veidiem, zina par pasažieru tiesību esību ES gaisa, dzelzceļa, autobusu un kuģu vai prāmju pārvadājumu jomā. Raugoties uz transporta veidiem atsevišķi, tikai 14% ir informēti par tiesībām attiecībā uz gaisa pārvadājumiem, 8% - dzelzceļa pārvadājumiem, 5% - autobusu pārvadājumiem un 3% - ceļošanai ar kuģi vai prāmi.
Respondenti, kas ir ceļojuši ar vismaz vienu no minētajiem transporta veidiem, biežāk ir informēti par pasažieru tiesībām, bet šis rādītājs joprojām ir mazāks nekā 50%, skaidroja komisijas pārstāve.
To ceļotāju procentuālā daļa, kuri uzskata, ka transporta uzņēmumi pirms ceļošanas bija viņus labi informējuši par pasažieru tiesībām, katram transporta veidam ir atšķirīga - 40% aviopasažieru, 29% kuģu vai prāmju pasažieru, 26% dzelzceļa pasažieru un 26% autobusu pasažieru. Procentuālās daļas ir vēl zemākas, ja salīdzina, vai informācija saņemta ceļošanas laikā vai pēc tās, norādīja Liepiņa.
Savukārt respondenti, kuri saskārušies ar traucējumiem gaisa lidojumu laikā, biežāk ir iesnieguši sūdzības nekā tie, kas izmantojuši citus transporta veidus - 37% gaisa pārvadājumu gadījumā salīdzinājumā ar 26% autobusu pārvadājumu gadījumā, 24% dzelzceļa pārvadājumu gadījumā un 18% kuģu vai prāmju pārvadājumu gadījumā. Visos transporta veidos kopā - 26 %. Tie respondenti, kuru ceļojums tika neplānoti pārtraukts, bet kuri neiesniedza oficiālu sūdzību, visbiežāk to nedarīja, jo uzskatīja, ka tam nav nozīmes vai, ka atgūstamā naudas summa ir pārāk maza.
Turpretim 53% respondentu, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bijuši traucējumi gaisa pārvadājumu laikā, norādīja, ka aviosabiedrība ir piedāvājusi palīdzību neatkarīgi no tā, vai pasažieri ir snieguši sūdzības. Tikai 43% no aptaujātajiem dzelzceļa pasažieriem un 38% no respondentiem, kas ceļojuši ar autobusu, kuģi vai prāmi, norādīja, ka transporta uzņēmumi ceļošanas traucējumu gadījumā piedāvājuši palīdzību.
Pētījumā arī secināts, ka 55% respondentu, kuri sūdzējušies transporta uzņēmumam par traucējumiem, bijuši apmierināti ar to, kā viņu sūdzība risināta, bet tikai 37% no tiem, kuriem bijuši ceļošanas traucējumi, bija apmierināti ar to, kā transporta uzņēmums viņus informējis par sūdzības procedūrām.
Lielākā daļa jeb 81% respondentu, kuri ir pieprasījuši palīdzību personai ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, bijuši apmierināti ar transporta uzņēmuma atbildi. Mazāka daļa jeb 60% respondentu bija apmierināti, ja viņi bija izmantojuši vairākus transporta veidus.
Liepiņa skaidroja, ka aptaujas rezultāti tiks ņemti vērā notiekošajās likumdošanas procedūrās saistībā ar dzelzceļa un avio pasažieru tiesībām, kā arī autobusu pasažieru tiesību, kuģu un prāmju pasažieru tiesību un to aviopasažieru tiesību izvērtējumos, kuriem ir invaliditāte vai ierobežotas pārvietošanās spējas. Šajā saistībā tiks apsvērta multimodālo pārvadājumu pieejamība šiem pasažieriem, kā arī citiem ceļotājiem.
Aptauja notika no 2019.gada 19.februāra līdz 4.martam, un tās laikā tika aptaujāti 27 973 ES iedzīvotāji.