Viņš sacīja, ka Krievija īstenos visus jau paziņotos pasākumus, kas vērsti pret šo sistēmu, ja Krievijai netiks piedāvāta sadarbība vai ja ASV neatteiksies no saviem plāniem saistībā ar šo sistēmu.
"Tas nenozīmē konfrontācijas sākumu, tas nozīmē tikai vienu - ka mēs nevaram izturēties vienaldzīgi pret viņu plāniem, jo tas skar mūsu stratēģiskās intereses," sacīja Medvedevs sarunā ar raķešu pulku komandieriem.
Prezidents atzina par acīmredzamu, ka pastāvošajam kodolpotenciālam jābūt efektīvam. "Kad mēs ar [ASV prezidentu Baraku] Obamu parakstījām līgumu par stratēģiskā uzbrukuma bruņojuma ierobežošanu, mēs vadījāmies no tā, ka starp mums ir noteikta paritāte. Tā ir vairāk vai mazāk paritātes situācija, kas rada vai uztur stratēģiska līdzsvara modeli. Mēs ar jums saprotam, ka pretraķešu aizsardzības sistēma pēc būtības ir Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku turpinājums, bet ar citiem līdzekļiem, tātad tas pēc būtības ir mēģinājums lauzt šo līdzsvaru," sacīja Medvedevs.
Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Maskava nevar izturēties vienaldzīgi pret šādu situāciju un būs jāpieņem lēmumi neatkarīgi no tā, kas vadītu Krieviju vai ASV. Ja pretraķešu aizsardzības sistēmas dislocēšana tiks turpināta pēc NATO apstiprinātā plāna, tad Krievijai būs jāveic pretpasākumi.
"Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir nevis kaut kāds mūsu Krievijas militārisms vai aukstā kara rudimenti, bet vienkārši skaidrs aprēķins, mēs nevaram citādi rīkoties," sacīja prezidents.
Viņš piebilda, ka tas ir jāsaprot Krievijas partneriem, ar kuriem notiek dialogs par stratēģiskās paritātes uzturēšanu.
Ir paredzēts, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā pilnībā sāks darboties 2018.gadā. Tās komandcentrs atradīsies ASV aviobāzē Ramšteinā, Vācijā, un sāks darboties pēc NATO samita, kas maijā notiks Čikāgā.
NATO jau pagājušajā gadā paziņoja, ka Spānijā bāzēsies ASV kuģi ar pārtvērējraķetēm, bet agrīnā brīdinājuma radars atradīsies Turcijā. Uz zemes bāzētās pārtvērējraķetes tiks izvietotas Rumānijā līdz 2015.gadam un Polijā līdz 2018.gadam.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā būtu apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Krieviju, bet Ziemeļatlantijas alianse apgalvo, ka to ir apstiprinājusi jau pietiekami daudzos paziņojumos.