56 gadus vecais Djukanovičs jau ceturtdaļgadsimtu dominējis Melnkalnes politikā un sešas reizes ieņēmis premjera amatu, bet laikā no 1998. līdz 2002.gadam pabijis arī prezidenta krēslā.
Pēdējo reizi viņš premjera krēslu pameta 2016.gada oktobrī, taču martā atkal paziņoja par savu atgriešanos aktīvajā politikā, izvirzot savu kandidatūru uz valsts galvas amatu.
2017.gadā, par spīti lielas sabiedrības daļas prokrieviskajiem noskaņojumiem, Melnkalne iestājās NATO, un prorietumnieciski noskaņotais Djukanovičš tagad par valsts mērķi izvirzījis pievienošanos arī Eiropas Savienībai (ES).
Lai gan prezidenta amats, kurā šobrīd atrodas Filips Vujanovičs, pamatā ir ceremoniāls postenis, Djukanoviča uzvaras gadījumā politiskās varas centrs tomēr varētu pārcelties uz valsts galvas rezidenci.
Lielu ietekmi uz priekšvēlēšanu kampaņu atstājis sabiedrības sašutums par organizētās noziedzības nesodāmību, jo pēdējo divu gadu laikā bandu apšaudēs ielās un mīnētu automašīnu sprādzienos noslepkavoti vismaz 20 cilvēki.
Aprīļa sākumā savus amatu bija spiests pamest gan nacionālās policijas, gan galvaspilsētas policijas priekšnieks.
Opozīcija mēģinājusi izmantot šo vēlētāju neapmierinātību un sakaros ar mafiju apsūdzējusi arī Djukanoviču, ko pats viņš kategoriski noliedz.
"Kā prezidents darīšu visu, kas būs manā varā, (..) lai piešķirtu policijai pilnvaras, kas tai ļautu aizstāvēt pilsoņus no tiem, kuri apdraud viņu dzīvības," vienā no savas kampaņas mītiņiem paziņojis Djukanovičs.
Taču viņa galvenais sāncensis Mladens Bojaničs, kuru atbalsta lielākā daļa opozīcijas partiju, tostarp arī daļa prokrieviski noskaņoto, centies sēt šaubas par Djukanoviča apņemšanos apkarot organizēto noziedzību.
"Viņš nevar būt risinājums, jo viņš ir Melnkalnes ielās valdošās nestabilitātes un haosa radītājs," paziņojis Bojaničs, kurš var cerēt uz trešdaļu balsu. "Es piekrītu Djukanovičam, ka valsts ir stiprāka par mafiju. Taču problēma ir apstāklī, ka es nezinu, kurā pusē viņš ir."
Arī atklāti prokrieviski noskaņotais kandidāts Marko Milačičs apgalvo, ka Djukanovičš ir galvenais atbildīgais gan par "asiņainajām ielām", gan par "ārpolitiku un sagrauto ekonomiku".
Tomēr Melnkalnē, kur vidējā alga ir aptuveni 500 eiro un bezdarba līmenis pārsniedz 20%, Rietumu un Maskavas attiecības nav galvenais, kas nodarbina vēlētājus.
"Šie cilvēki un viņu programmas ir novalkātas. Neviens nepiedāvā risinājumu patiesajām problēmām - dzīves līmeņa kritumam, bezdarbam, jauniešu aizceļošanai," atzīst 23 gadus vecais students Milans.
Tomēr Djukanovičs uzsvēris, ka izvēle starp Briseli un Maskavu izšķirs, vai Melnkalne turpinās "attīstības ceļu".
Līdz ar Serbiju Melnkalne ir tikusi vistālāk ceļā uz pievienošanos ES, kas tai varētu noslēgties jau 2025.gadā.
Tomēr 2016.gada progresa ziņojumā, Brisele norādījusi, ka Melnkalnei aktīvāk jāvēršas pret organizēto noziedzību, īpaši apkarojot cilvēku kontrabandu un naudas atmazgāšanu.
2016.gadā notikušās parlamenta vēlēšanas aizēnoja aptuveni 20 prokrievisko politiķu aizturēšana, valdībai viņus apsūdzot apvērsuma mēģinājumā.
Taču prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Krievijas ietekme bija mazāk jūtama, un tā neizšķirs balsojuma iznākumu, uzskata nevalstiskās organizācijas Novērošanas un pētniecības centrs (CEMI) vadītājs Zlatko Vujovičs.
Viņš paudis arī pārliecību, ka Djukovičš ir neapšaubāms vēlēšanu favorīts.
Ja nevienam no kandidātiem neizdosies uzvarēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, 29.aprīlī tiks rīkota otrā balsošanas kārta.