Merkele tomēr atzina, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas prezidentūrai nāksies uzņemt "citu kursu, nekā mēs bijām plānojuši".
Noteikti nāksies risināt jautājumu, kā visās ES dalībvalstīs izveidot efektīvu veselības aizsardzības sistēmu, uzsvēra kanclere.
Taču klimata pārmaiņas dienaskārtībā ieņems tikpat svarīgu vietu kā veselības jautājumi, piebilda Merkele.
"Mēs domājam par nākotni, un tas ietver klimata un vides jautājumus" līdz ar Eiropas tautsaimniecības atkopšanos pēc pandēmijas radītās krīzes, norādīja Vācijas līdere.
Vācija sešus mēnešus ilgo ES prezidentūru pārņems 1.jūlijā. Pēdējo reizi Vācija prezidējošās valsts pienākumus pildīja pirms 13 gadiem.
Līdz ar klimata izmaiņu ierobežošanu un Eiropas satricinātās ekonomikas atveseļošanu, Berlīnei nāksies uzņemties nozīmīgu lomu arī Brexit sarunās.
Šobrīd paredzēts, ka vienošanās par turpmākajām attiecībām starp Lielbritāniju un ES panākama līdz gada beigām.
Kanclere norādīja, ka viņas mērķis ir prezidentūras laikā veidot "ciešāku Eiropu", kas būtu labāk sagatavota 21.gadsimta problēmām, nekā tā ir tagad.
Jau iepriekš šonedēļ Merkele paziņoja, ka Vācija esot gatava veikt "ievērojami lielākas iemaksas" ES budžetā, lai bloks varētu straujāk izkļūt no pandēmijas radītās krīzes.
Ezis
ha, ha
Alans Karlsons