"Šodien mums vēl nav funkcionējošas humānās palīdzības sistēmas," humānajai palīdzībai veltītā ANO samitā Stambulā paziņoja Merkele.
"Ļoti bieži solījumi tiek doti, bet nauda nenonāk tur, kur tā visvairāk nepieciešama," viņa piebilda.
Kanclere arī nosodīja kara likumu pārkāpumus, kas notiek konflikta zonās.
"Sīrijā un citur slimnīcas un medicīniskie centri tiek bombardēti, cilvēki zaudē dzīvību," norādīja Merkele.
Sarīkojot pirmo šāda veida samitu, ANO un lielākie humānās palīdzības ziedotāji atzinuši problēmas esamību, bet samits arī izpelnījies kritiku. Vairākas palīdzības organizācijas norādījušas, ka valdības bieži vien pašas ir atbildīgas par palīdzības bloķēšanu un uzbrukumiem skolām un slimnīcām.
ANO aģentūrām un sadarbības partneriem šogad nepieciešami aptuveni 20 miljardi dolāru, bet saņemta tikai neliela daļa no šīs summas.
Eiropas Savienība (ES) iepriekš atzina, ka "ziedotāji nevar pilnībā nosegt augošās humānās palīdzības vajadzības," norādīja Merkele.
Starptautiskā organizācija Ārsti bez robežām (MSF) pameta samitu, paziņojot, ka tas nespēs risināt problēmas, ko rada visakūtākās humānās krīzes, kuras, pēc MSF domām, nevar atrisināt tikai ar humāno palīdzību.
MSF vēlas aktīvāku valstu iesaistīšanos konfliktu risināšanā, civiliedzīvotāju aizsardzībā, palīdzības piegādāšanā un starptautisko tiesību ievērošanā.
Pagājušajā gadā tika sabombardētas 75 MSF vadītās vai atbalstītās slimnīcas, bieži vien uzbrukumus veica valdību spēki, kas izmanto smagos ieročus un veic gaisa uzlidojumus.
Merkele ir augstākā amatpersona no lielajām ziedotāju valstīm, kas pārstāvētas samitā.
ASV un Krievija nosūtījušas zemāka ranga amatpersonas.
Maskava paudusi nepatiku par to, ka palīdzības organizācijām vispār ir kāda teikšana samitā, apgalvojot, ka ANO dalībvalstis nostumtas malā.
ANO ģenerālsekretāra Bana Gimuna organizētajā samitā secināts, ka pasaulē humānā palīdzība nepieciešama 125 miljoniem cilvēku, kas ir rekordliels skaits.
No tiem 60 miljoni ir bijuši spiesti pamest savas mājas, kas liecina par konfliktu ievilkšanos.
Turcijā, piemēram, patvērušies vairāk nekā divi miljoni Sīrijas bēgļu, un pagaidām nekas neliecina, ka šis pilsoņkarš drīzumā varētu beigties.
Apstrīdot Turcijas kā bēgļiem labvēlīgas valsts tēlu, cilvēktiesību aizstāvju organizācija Human Rights Watch (HRW) uzskata, ka ANO vajadzētu piespiest Turciju atvērt savas robežas bēgļiem no Sīrijas.
Tomēr samita organizētāji cer, ka tas palīdzēs uzlabot humānās palīdzības piegādes procesu un risināt problēmas, ko rada skolu trūkums desmitiem miljonu bērnu konfliktu zonās.
Tikmēr izdevums IRIN, kas veltīts humānās palīdzības jautājumiem, brīdinājis, ka samita dalībnieki, visticamāk, mēģinās izvairīties no konkrētiem lēmumiem un grafikiem.