Krievijas un Vācijas divpusējās attiecības ir jāskata kopsakarībā ar Maskavas un Rietumu attiecībām, kas pēdējos gados ir saspīlētas. Kremļa lēmums pirms četriem gadiem okupēt un nelikumīgi iekļaut Krievijas sastāvā Ukrainai piederošo Krimu, kā arī uzšķiltais un uzturētais militārais konflikts Austrumukrainā rezultējās ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijās pret Krieviju.
Tās gan neatturēja Krieviju iesaistīties Sīrijas karā un atbalstīt diktatoru Bašāru el Asadu, pastiprinot sīriešu bēgļu straumi uz Eiropu. Sankcijas arī netraucēja Kremlim iejaukties 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, iespējams, palīdzot uzvarēt Donaldam Trampam, kurš esot bijis Putina favorīts. Lielā mērā pateicoties Merkeles nelokāmajai nostājai, ES līdz šim nav mīkstinājusi vai pilnībā atcēlusi sankciju režīmu, lai gan no atsevišķām bloka dalībvalstīm ik pa brīdim izskan aicinājumi to darīt. Vācijas līdere regulāri atgādina, ka sankciju atcelšanas galvenais priekšnoteikums ir Minskā 2015. gadā parakstītās pamiera vienošanās nosacījumu izpilde.
Vienlaikus Vācija ir saņēmusi pārmetumus par cauruļvada Nord Stream 2, pa kuru Vācija no Krievijas saņemtu gāzi, projekta īstenošanu. 1200 kilometru garais un 9,5 miljardus eiro vērtais cauruļvads, ko paredzēts izvietot Baltijas jūras dzelmē, satrauc Baltijas valstis un Poliju, bet Ukraina bažījas, ka pēc tā atklāšanas Krievija caur tās teritoriju vairs netransportēs gāzi.
Nesenā NATO samita laikā ASV prezidents Tramps sūkstījās, ka amerikāņu karavīri aizstāv Vāciju, kamēr Berlīne slēdz ekonomiskas vienošanās ar Krieviju. Viņš Nord Stream 2 ir nodēvējis par "šausmīgu" cauruļvadu, kas palielināšot Vācijas enerģētisko atkarību no Krievijas.
truba
Neslāvs
Raitis