Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas visos 299 vēlēšanu apgabalos, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā konservatīvo elektorāts sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem, un laikraksts Bild atzinis, ka Merkele izcīnījusi "murgainu uzvaru".
Arī CDU/CSU tradicionālie sāncenši sociāldemokrāti (SPD), kas šobrīd gan ir konservatīvo partneri Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā", cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu un salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.
Merkele jau noraidījusi iespēju veidot mazākuma valdību, un paudusi pārliecību, ka līdz Ziemassvētkiem Vācijai tomēr būs jauna valdība.
"Mans nolūks ir panākt Vācijai stabilu valdību," pēcvēlēšanu nakts televīzijas diskusijā, kurā piedalījās visu parlamentā iekļuvušo partiju līderi, uzsvēra kanclere, kas iepriekš, uzrunājot savus atbalstītājus CDU galvenajā mītnē Berlīnē atzina, ka gaidījusi labākus rezultātus.
Tikmēr SPD jau noraidījusi iespēju palikt līdzšinējā "lielajā koalīcijā". "Ir pilnīgi skaidrs, ka vēlētāji mūs aizraidījuši opozīcijā," atzina sociāldemokrātu līderis un partijas kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs, nosaucot vēlēšanu rezultātus par "smagiem un sarūgtinošiem".
Vienlaikus viņš gan centās saglabāt šķietamu kaujinieciskumu, pasludinot par galveno vēlēšanu zaudētāju Merkeli.
"Lielā koalīcija ir izbalsota," paziņoja Šulcs. "Šī koalīcija nav ievēlēta, un jūs, kanclere, esat lielākā zaudēja."
SPD, kura turpmāk būs pārstāvēta ar 153 deputātiem, jau paziņojusi, ka veiks partijas biedru aptauju, lai noskaidrotu, kādas sava elektorāta raizes sociāldemokrāti nav ņēmuši vērā.
Līdz ar SPD atteikšanos turpināt sadarbību ar konservatīvajiem, vienīgā iespēja, kas atlikusi Merkelei, lai izveidotu vairākuma valdību, ir iesaistīties koalīcijas sarunās ar CDU/CSU "dabīgajiem sabiedrotajiem" brīvajiem demokrātiem (FDP), kas vēlēšanās ieguvuši 10,7% balsu, un "zaļajiem", par kuriem balsojuši 8,9% vāciešu.
Šāda Vācijā vēl nepieredzēta trejsavienība jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem jaunajā Bundestāga sasaukumā, kurā būs 709, varēs nodrošināt nelielu vairākumu.
CDU/CSU ieguvusi 246, FDP - 80, bet "zaļie" - 67, un tādējādi iespējamajai koalīcijai kopā būtu 393 mandāti, kamēr vairākuma nodrošināšanai nepieciešamas vismaz 355 vietas.
Tādējādi sagaidāms, ka pat veiksmīgu sarunu rezultātā jaunā Vācijas valdība, kuru pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem veidotu trīs partijas, būs nestabilāka, nekā kabineti, kurus Merkele vadījusi savu iepriekšējo trīs pilnvaru termiņu laikā.
Liecinot par grūtībām, kādas gaida Merkeli koalīcijas sarunās, starp FDP, "zaļo" un CSU līderiem visai asas debates izcēlās jau pēcvēlēšanu nakts televīzijas raidījumā.
Arī "zaļo" Bundestāga frakcijas vadītāja Katrīna Gēringa-Ekarte atzina, ka sarunas būs smagas, un brīdināja, ka "mēs neesam viegli [sarunu] partneri".
Īpaši asas domstarpības, sākot ar vides aizsardzības jautājumiem un beidzot ar atbalstu privātai uzņēmējdarbībai, "zaļajiem" ir ar liberālo FDP, lai gan abu partiju atbalstītāju demogrāfiskais profils ir līdzīgs, jo par tām pamatā balso gados jauni un labi izglītoti vēlētāji, kuru ienākumi pārsniedz vidējos.
Arī FDP jau paziņojusi par savām "sarkanajām līnijām", īpašus iebildumus izsakot pret Francijas prezidenta Emanuēla Makrona iecerētajām eirozonas reformām, kurām Merkele iepriekš paudusi piesardzīgu atbalstu.
Gan CDU/CSU, gan FDP netīk vides aizstāvju prasības strauji pārtraukt ogļu un iekšdedzes dzinēju izmantošanu, un abām partijām būs grūti vienoties ar "zaļajiem" arī imigrācijas jautājumos, kas spēlējuši, domājams, svarīgāko lomu konservatīvi noskaņotā elektorāta aizplūšanā uz AfD nometni.
Turklāt vairums "zaļo" elektorāta pieraduši pie partijas tradicionālās lomas opozīcijas rindās, kam tie dod priekšroku, īpaši, ja valdība jāveido kopā ar konservatīvajiem.
Žurnāls Der Spiegel paudis viedokli, ka šādā situācijā Merkele pati ir vainojama un ka viņa "ir pelnījusi šo sakāvi". Der Spiegel vaino kancleri "neiedvesmojošā" kampaņā un "labējo izaicinājuma ignorēšanā".
Savukārt pati Merkele atzinusi, ka CDU/CSU spēs atgūt zaudētos vēlētājus, kuri pieslējušies AfD, vienīgi "uzklausot viņu rūpes un bailes, bet, pirmkārt, īstenojot labu politiku".
Arī CSU, kas kandidātus izvirza vienīgi Bavārijā, salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām piedzīvojusi atbalsta kritumu, un tās līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers uzsvēra, ka tagad CDU/CSU ir jāreaģē uz "labējo flangu", atkal atgriežoties pie savas konservatīvās ideoloģijas, kas lielā mērā atmesta, partijai Merkeles vadībā pārvietojoties uz politiskā spektra centru.
Aptuveni 21% no AfD vēlētājiem aptaujās atzinuši, ka iepriekšējās vēlēšanās 2013.gadā balsojuši par CDU/CSU.
AfD, kuru jaunajā Bundestāga sasaukumā pārstāvēs 94 deputāti, īpaši lielu atbalstu bauda savulaik komunistu jūgā bijušajā Austrumvācijā, kur, piemēram, Saksijā eiroskeptiķi, iegūstot 27% balsis, pat apsteiguši konservatīvos.
"Mēs to paveicām. Mēs mainīsim valsti," komentējot vēlēšanu rezultātus, paziņoja partijas līdzdibinātājs Aleksdandrs Gaulands, brīdinot, ka Merkelei jābūt gatavai "viņas medībām".
Kamēr lielākās tradicionālās partijas šajās vēlēšanās piedzīvojušas vēsturisku atbalsta kritumu, starp ieguvējiem līdz ar AfD ir arī FDP, kas sava jaunā enerģiskā līdera Kristiāna Lindera vadībā spējusi atgūties pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās un atgūt savu pirms četriem gadiem zaudēto pārstāvniecību Bundestāgā.
Pēc pagājušās vēlēšanās ciestajiem zaudējumiem savas pozīcijas nedaudz nostiprinājusi arī kreiso ekstrēmistu partija Die Linke (Kreisie), kas šogad izcīnījusi 9,2% balsu un attiecīgi 69 vietas, un "zaļie", kas 2013.gadā piedzīvoja vairāk nekā divu procentpunktu lielu atbalsta kritumu.