"Ja tiks pieņemts politisks lēmums, tad, kā likums, ANO misijas izvēršanai, kas ir pietiekami vērienīga misija, būs vajadzīgi vismaz seši, deviņi, desmit mēneši, nav izslēgts, ka pat vairāk," intervijā telekanālam ICTV paziņoja Kļimkins.
Pēc viņa teiktā, svarīgi, lai tas notiktu tā, ka Krievija to nevarētu kādā posmā iesaldēt un izmantot spiediena izdarīšanai uz Ukrainu un Rietumiem.
Viņš uzsvēra, ka miera uzturēšanas misijai jāsākas tikai pēc Krievijas spēku izvešanas no Donbasa. "Jebkuras citas izvēles ir iesaldēšana. Bet iesaldēšana ir situācija, kura var uzsprāgt jebkurā sekundē, un Krievija to viennozīmīgi izmantos," sacīja Kļimkins.
Jautājums par "zilo ķiveru" izvietošanu konflikta zonā ticis apspriests vairākkārt. Dažādus projektus ierosinājušās ASV, Eiropas valstis, Krievija un Ukraina.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
NATOVECis