Īpatnēju lomu šajā konfliktā spēlē Moldovas prezidents Igors Dodons (Sociālistu partija), kurš ir liels Krievijas draugs un bija vienīgais citas valsts vadītājs, kurš sēdēja blakus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 9. maija svinībās Maskavā. Dodons ir kritiski izteicies par valdības realizēto eiropeiskās integrācijas ceļu un tuvināšanos ar NATO. Viņš nospraudis par savu mērķi panākt Moldovai novērotājvalsts statusu Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.
Rogozins, kurš ir arī Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Piedņestrā, jau sen ir zināms kā Kremļa "vanags", kurš valdībā atbild par militāri rūpniecisko kompleksu un sociālajos tīklos nemitīgi dižojas ar Krievijas ieročiem un sasniegumiem kosmosa apguvē, īpaši neizvairoties arī no visai nediplomātiskas leksikas nedraugu apzīmēšanā.
Viņš bija ieplānojis 28. jūlijā ielidot Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā, paviesoties pie Moldovas prezidenta Dodona, lai pēc tam kopā ar viņu dotos uz Piedņestru tikties ar tās līderi Vadimu Krasnoseļski un piedalītos Krievijas «miera uzturētāju» izvietošanas 25. gadadienas pasākumos.
Taču citiem Moldovā par Rogozina vizīti bija atšķirīgs viedoklis, raksta Balkaninsight.com. Parlamenta spīkers un Demokrātiskās partijas pārstāvis Andrians Kandu uzreiz norādīja, ka Dodons, piedaloties ceremonijā Piedņestrā, pārkāptu Moldovas konstitūciju.
Savukārt bijusī kandidāte uz prezidenta amatu Maija Sandu atgādināja, ka Rogozins 2008. gadā publicētā grāmatā sauca moldāvus un rumāņus par fašistiem. "Lai paturētu krievus Piedņestrā, Dodons ir ar mieru dalīt ordeņus tiem, kuri šāva uz mūsu brīvprātīgajiem 1992. gadā, un nebūs brīnums, ja viņš atradīs arī kādu apbalvojumu Rogozinam, kurš darīja to pašu," viņa rakstīja Facebook.
Balkaninsight.com atgādina, ka grāmatā Vrag naroda (Tautas ienaidnieks) Rogozins rakstīja, ka 1992. gadā viņš Maskavā pulcinājis brīvprātīgos un kopā ar viņiem devies Piedņestras karā cīnīties pret Moldovas karavīriem.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 7.augusta laikrakstā Diena!
Gena
abrenietis