Moody's paziņoja, ka reitinga pazemināšanas galvenais iemesls bija "nedrošība par Ungārijas valdības spēju sasniegt savus mērķus finanšu konsolidācijā un valsts sektora parāda samazināšanā vidējā termiņā, ņemot vērā augstākas finansējuma izmaksas un zema [ekonomikas] pieauguma vidi".
Moody's arī minēja augstā valdības parāda slogu, lielo paļaušanos uz ārvalstu investoriem un lielas finansējuma vajadzības tirgus nestabilitātes laikā, kas palielina Ungārijas uzņēmību uz "eventuālu risku".
Pazeminātais reitings nozīmē, ka Moody's turpina uzskatīt Ungāriju par spējīgu izpildīt saistības, bet Ungārijas valdības obligācijas tagad ir ar spekulatīvām pazīmēm.
Cita kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's ceturtdien paziņoja, ka atturas pazemināt Ungārijas reitingu, līdz noskaidrosies, vai Ungārija panāks vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES) par jaunu finanšu palīdzību.
Pirmdien tika ziņots, ka Ungārija savu ekonomikas problēmu risināšanai ir vērsusies pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES).
Ungārija 2008.gadā kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kas lūgusi starptautisku finanšu palīdzību. Tās ekonomika toreiz tika izglābta no bankrota ar 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) aizdevumu, kuru piešķīra SVF, Pasaules banka un ES.
Ungārija ir lielā mērā cietusi no eiro zonas parādu krīzes, kā arī premjera Viktora Orbana īstenotās ekonomiskās politikas, kas ir satraukusi un aizbiedējusi investorus.
Jaunākie dati rāda, ka Ungārijas valsts parāds pašlaik sasniedzis 82% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 75% jūnija beigās. Straujo parāda pieaugumu varas institūcija saista ar nacionālās valūtas forinta kursa vājināšanos.
Kopš nākšanas pie varas labēji centriskā Ungārijas valdība ir ieviesusi milzīgus nodokļus vairākām ekonomikas nozarēm, lai aizpildītu budžeta caurumu, kā arī būtībā nacionalizējusi apmēram astoņu miljardu latu vērtus aktīvus, kurus turēja privātie pensiju fondi.
Turklāt valdība ieviesusi pretrunīgi vērtētu shēmu, kas ļauj cilvēkiem, kuri kredītus ņēmuši ārvalstu valūtā, atmaksāt tos ar likmēm, kas zemākas par tirgū pastāvošajām, un šāda risinājuma dēļ Ungārijā strādājošajām bankām ir radušies zaudējumi.
Reitingu aģentūras brīdinājušas, ka valdības politika un spriedze ekonomikā apdraud Ungārijas reitingus. To pazemināšanas gadījumā valstij būs dārgāk un grūtāk dabūt naudu savu parādu apkalpošanai.
Ungārijai jau līdz šim ir bijušas grūtības atrast investorus, kas gribētu iegādāties tās parāda vērtspapīrus, un pēdējās nedēļās vairākas obligāciju izsoles vajadzēja atcelt intereses trūkuma dēļ.