"Tika panākta vienošanās par divām milzīgām palīdzības paketēm priekš Grieķijas," norādīja Rute, savas liberālās partijas vārdā uzstājoties televīzijas priekšvēlēšanu debatēs.
Premjers izteicās, ka viņš ir pret jaunas palīdzības piešķiršanu, taču pieļāva, ka "Grieķija varētu saņemt papildus laiku, pie nosacījuma, ka tas nemaksās papildus naudu".
Gatavojoties 12.septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, Nīderlandes partiju līderi galvenokārt debatēja par eirozonas krīzi. Aptaujas liecina, ka vadībā ir Rutes pārstāvētā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), un tiek prognozēts, ka pašreizējais premjers vadīs arī jauno valdību.
Neskatoties uz galēji kreiso un galēji labējo sīvo pretestību, Nīderlandes parlaments maijā atbalstīja Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā finansiālās stabilitātes fonda izveidi (ESM) ar mērķi sniegt atbalstu parādos nonākušajām bloka dalībvalstīm. No 500 miljardus eiro lielajiem fonda līdzekļiem Nīderlandei būs jānodrošina 40 miljardi. Paredzēts, ka 4,6 miljardi piecu gadu laikā tiks iemaksāti fondā tieši, bet atlikušos 35 miljardus Nīderlande nodrošinās, sniedzot savas garantijas.
Rutes kabinets krita aprīlī, kad tai savu parlamentāro atbalstu atsauca galēji labējā Brīvības partija (PVV), kas iestājās pret valdības iecerētajiem taupības pasākumiem. Dažas dienas vēlāk premjers izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.