REM un tās sabiedrotie saņēmuši 32,3% balsu, liecina Iekšlietu ministrijas publiskotie rezultāti.
Otrajā vietā ierindojusies konservatīvā Republikāņu partija, kuru kopā ar citiem centriski labējiem spēkiem atbalstīja 21,3% vēlētāju, bet Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālās fronte (FN) guvusi 13,2% lielu atbalstu.
Par Žana Lika Melanšona vadīto kreiso ekstrēmistu partiju Nepakļāvīgā Francija tikmēr balsojuši 11% vēlētāju, bet sociālisti un pārējie centriski kreisie spēki kopā saņēmuši 9,5% balsu.
Vēlētāju aktivitāte šai reizē bijusi zema - aptuveni 49% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas ir viens no parlamenta vēlēšanu zemākajiem rādītājiem vairāku gadu desmitu laikā.
Pirmajā kārtā uzvarētājs gan tika noskaidrots tikai trīs vēlēšanu apgabalos, bet pārējos 574 apgabalos 18.jūnijā paredzēta otrā vēlēšanu kārta.
Sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar prognozes liecina, ka REM un tās sabiedrotie pēc vēlēšanu otrās kārtas parlamentā iegūs 400 līdz 440 vietas no Nacionālās Asamblejas 577 deputātu vietām.
Tiek prognozēts, ka centriski labējie spēki parlamentā varētu iegūt 95-132 vietas, bet sociālisti un citi kreisi centriskie spēki - 15-25.
Tikmēr Nepakļāvīgā Francija un komunisti parlamentā varētu iegūt 13-23 vietas, bet FN varētu ieņemt vienu līdz četras vietas, prognozēja Kantar.
Li Peņa pamazām kļūst vēsture.