Pētījums: Šajā gadsimtā visās lielpilsētās Eiropā kļuvis siltāks

Pētījums veikts, analizējot vairāk nekā 100 miljonus datu vienību, ko fiksējis Eiropas vidēja perioda laika prognožu centrs (ECMWF), kas veic laika apstākļu datu atkātotu analīzi, balstoties uz laikapstākļu mērījumu stacijās fiksēto un satelītu fiksēto informāciju. Tiek uzsvērts, ka, pateicoties vairākos tūkstošos objektu fiksētajiem laikapstākļu datiem, iespējams precīzi salīdzināt laika apstākļu atšķirības vairāk nekā gadsimtu ilgā laika periodā.

Šo mērījumu absolūtās vērtības gan var atšķirties no datiem, kas iegūti tieši meteoroloģisko rādījumu vietās, ņemot vērā pilsētās vērojamo siltumnīcas efektu, līdz ar ko gaisa temperatūra tur var atšķirties par 10 un vairāk grādiem, salīdzinot ar mērījumiem ārpus pilsētām. Tomēr mērījumu uzrādītās tendences nosakāmas visai precīzi, uzsver pētnieki.

Eiropas Datu žurnālistu tīkla (EDJNet) organizētajā pētījumā secināts, ka Ziemeļos, Baltijas jūras pilsētās, kā arī lielā daļā Andalūzijas (apgabals Spānijas dienvidos pie Gibraltāra jūras šauruma) un Rumānijas dienvidaustrumu reģionos vidējā gaisa temperatūra šajā gadsimtā, salīdzinot ar 20. gadsimtu, ir būtiski pieaugusi, ietekmējot cilvēku veselību un arī prognozējamo dzīves ilgumu.

Piemēram, ogļu ieguves pilsētā Kirunā Zviedrijas ziemeļrietumos gada vidējā gaisa temperatūra šajā gadsimtā bijusi vidēji par trim grādiem augstāka; Andalūzijas pilsētās Granadā, Kordovā un Malā gaisa temperatūra bijusi par 1,5 grādiem augstāka; Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē - par 1,4 grādiem augstāka, savukārt Atlantijas okeāna krastā esošajās pilsētās sasilšana bijusi salīdzinoši zemāka.

EDJNet apkopotie dati rāda, ka 117 gadu laikā karsto un auksto dienu skaits ir mainījies. Piemēram, Horvātijas otrajā lielākajā pilsētā Splitā vidējā gaisa temperatūra līdz 27 grādiem 20. gadsimtā pakāpusies vidēji sešas dienas, bet 21. gadsimtā - 14 dienas.

Savukārt auksto dienu skaits ir sarucis, liecina apkopotie dati. Piemēram, Rīgā dienu skaits, kurās vidējā gaisa temperatūra bijusi zemāka par -1 grādu, pagājušajā gadsimtā bija 75, bet kopš 2000. gada - vairs tikai 57.

Šie dati ļauj definēt un pamatot temperatūras izmaiņu lokālo ietekmi.

Slovēnijas Vides aģentūras pārstāve Moika Dolinara uzsvērusi, ka temperatūras kāpums pat par dažiem grādiem draud ar nopietnām sekām - karstāka atmosfēra var absorbēt vairāk ūdens, pirms to atbrīvo lietus veidā, līdz ar to sausuma periodi pagarinās. No otras puses, kad pienāk lietus, nokrišņi ir ļoti intensīvi, radot plūdu riskus.

2003. gadā piedzīvotie karstuma viļņi bija viens no faktoriem aptuveni 70 000 cilvēku nāvē Eiropas rietumos - paaugstināta gaisa temperatūra aizvien biežāk saistāma ar paaugstinātu mirstību ne tikai kontinenta dienvidos. Madridē mirstība palielinās, vidējai gaisa temperatūrai pārsniedzot 21 grādu, bet Stokholmā - 19 grādus. Savukārt 2017. gada vasarā novērotā karstuma viļņa, kura laikā gaisa temperatūra Balkānos, Itālijā un Spānijā paaugstinājās virs 40 grādiem, izraisīto mirstības pieaugumu vēl jāvērtē valstu veselības aizsardzības iestādēm un akadēmiķiem.

Karstums cilvēkus ietekmē dažādi. Iepriekš pētījumos secināts, ka skolēnu spēja risināt matemātikas uzdevumus pasliktinās, kad gaisa temperatūra pārsniedz +22 grādus. Savukārt ASV kriminologi jau kopš aizvadītā gadsimta 80. gadiem uzsvēruši, ka līdz ar karstumu pieaug vardarbīgu noziegumu skaits. Eiropā līdzīgi pētījumi par karstuma ietekmi uz kriminālo sfēru līdz šim gan nav veikti.

Protams, siltāku laikapstākļu ietekmē cieš lauksaimnieki, tāpat vairāk bojāti autoceļi, pieaug dzelzceļa negadījumu risks.

Neskatoties uz dažādām karstuma izraisītām problēmām, Eiropas līmenī pašlaik netiek veikts gana daudz konkrētu darbību. Visbiežāk valstu plāni paredz tādus reglamentējošus instrumentus kā atjaunojamās enerģijas izmantošanu stimulējoši nodokļi utt, atzinuši pētnieki.

Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka vācu pētnieku grupas analīze, kas veikta pēc vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pasūtījuma, paredz, ka klimata mērķu vārdā Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam jāpārtrauc jaunu ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem aprīkotu automobiļu tirdzniecība, turklāt līdz 2035. gadam no tirdzniecības jāpazūd arī tā saucamajiem hibrīdautomobiļiem, kas aprīkoti ar elektromotoru un iekšdedzes dzinēju.