Ministrs Plešs: “Baltijas valstis šobrīd saskaras ar visai līdzīgiem izaicinājumiem, kas skar mūsu atkarību no Krievijas gāzes, un arī Eiropas Savienības līmenī šis ir jautājums, kas prasa arvien izlēmīgāku rīcību. Arī kolēģi no abām kaimiņvalstīm piekrīt, ka nepieciešamas nozīmīgas, strukturālas pārmaiņas, kas ilgtermiņā ļaus sasniegt enerģētisko neatkarību no trešajām valstīm. Zaļais kurss šajā kontekstā ieņem īpašu būtisku lomu, jo tajā noteiktie klimata mērķi iet roku rokā ar atjaunojamo resursu efektīvāku izmantošanu kā siltumenerģijas, tā elektroenerģijas ražošanā, un cieša sadarbība ar partneriem Lietuvā un Igaunijā ir īpaši būtiska kolektīvo izaicinājumu risināšanā. Jo skaidrs ir viens – laiks šobrīd nav mūsu sabiedrotais.”
Reaģējot uz Putina režīma izvērsto agresiju Ukrainā, sanāksmes laikā visu trīs Baltijas valstu ministri pārrunāja nacionālos plānus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu jaudu palielināšanu, lai tādējādi virzītos prom no Krievijas importētajiem fosilajiem kurināmajiem un sekmētu enerģētisko pašpietiekamību un drošību visās Baltijas valstīs. Ministri ir vienisprātis, ka viens no pašlaik aktuālākajiem darbības virzieniem ir strauja vēja parku attīstīšana, tādēļ nepieciešams vienkāršot administratīvo procedūru un mazināt birokrātisko slogu vēja parku operatīvai būvniecībai, lai jau vidējā termiņā attīstītu nozīmīgas jaudas, kas sekmēs virzību uz enerģētisko neatkarību un ļaus samazināt iedzīvotāju rēķinus.
Tāpat Baltijas vides ministri atzīmēja, ka kopīgi jāpauž ambiciozāka nostāja, diskutējot ar Eiropas Savienības partneriem, jo joprojām ir virkne politisku un tehnisku jautājumu, pie kuriem jāturpina aktīvs darbs, lai zaļo pārkārtošanos padarītu par realitāti.