"Noteikti nē, jo šim lēmumam nepieciešamas divas daļas: pirmā - pilnīgs pamiers Ukrainā, otrā - ANO Drošības padomes lēmums nosūtīt uz turieni savus miera uzturētājus," intervijā radio RMF FM pavēstīja Shetina.
Pēc viņa vārdiem, Varšava atbalsta visu, kas saistīts ar miera uzturēšanas misiju Ukrainā, bet galīgais lēmums jāpieņem ANO Drošības padomei Ņujorkā.
"Mēs gribam, lai tur vairs neietu bojā cilvēki un lai būtu īsts pamiers. Pamiera garantija ir ANO Drošības padomes miera uzturēšanas misija, bet kas to veidos - tā jau ir trešā daļa (ANO lēmums)," uzsvēris Polijas ministrs.
Shetina arī norādījis, ka Polija neatsakās no iespējamas dalības miera uzturēšanas operācijā Ukrainā, bet "daudz kam vēl jānotiek, lai mēs varētu pateikt, kas to veidos, kas par to maksās".
Tāpat viņš norādīja - lai pieņemtu lēmumu par miera uzturēšanas misijas ievešanu Ukrainā, jābūt ANO Drošības padomes lēmumam, un viņš neredz iespēju izlemt šo jautājumu atsevišķi Eiropas līmenī.
Turklāt Shetina uzsvēra, ka Minskas otrā tikšanās nav nesusi būtiskus pozitīvus rezultātus, ko apliecina Debaļceves apkārtnē notikušais. Viņš uzskata, ka tādēļ vajadzētu sagatavot dažādus ES rīcības variantus, kuri varētu "automātiski" stāties spēkā, piemēram, gadījumos, kad arī turpmāk netiks īstenotas Minskas vienošanās prasības.
"Kā es jau dažus mēnešus atpakaļ ārlietu ministru sanāksmē Briselē teicu - jābūt gatavai rīcības programmai, kura automātiski - ja netiks izpildītas vienošanās un turpināsies Krievijas atbalstīto separātistu karadarbības eskalācija tik agresīvi, kā tas bija Mariupolē, Debaļcevē vai pirms tam Doņeckā, jābūt nākamo ES, Austrālijas, Kanādas un ASV soļu plānam. Tikai tad mēs varam runāt par efektivitāti," uzsvēra Shetina.