Tiek uzskatīts, ka pirmie Otrā pasaules kara šāvieni atskanēja 1939.gada 1.septembra rītā Vesterplates pussalā, kur toreizējās Dancigas brīvpilsētai piederošajā teritorijā bija izvietots neliels poļu garnizons.
"No šejienes ir skaļi jāizskan, ka poļi nav vainīgo nācija, bet gan pirmie, kas kļuva par upuriem," ceremonijas laikā uzsvēra Kopača.
Viņa norādīja, ka Polija Otrajā pasaules karā "zaudēja sešus miljonus pilsoņu un katru pilsētu, mazpilsētu un ciematu pārpludināja ģimeņu asinis".
Premjerministre atgādināja, ka 1939.gada septembrī Polija tika pamesta viena, "par spīti deklarācijām un parakstītiem līgumiem".
"Šodien situācija ir citāda," uzsvēra Kopača. "Mēs esam svarīga Eiropas Savienības (ES) sastāvdaļa un ļoti svarīgs partneris Ziemeļatlantijas līgumā."
Pēc valdības vadītājas tribīnē kāpa Duda, kurš atgādināja, ka 1939.gada 17.septembrī Polija tika pakļauta arī Padomju Savienības uzbrukumam, kas ievadīja arī "igauņu, latviešu, lietuviešu, somu un rumāņu traģēdiju".
"Uzvara 1945.gada maijā nenozīmēja Polijas okupācijas beigas, bet tikai vēl vienas okupācijas sākumu," uzsvēra prezidents.
Tomēr viņš piebilda, ka "Polijai nav mūžīgu ienaidnieku".
"Paraugieties uz attiecībām ar Vāciju, kas ir draudzīgas attiecības. Uzskatu, ka varam izveidot tādas ar visiem, īpaši ar mūsu kaimiņiem," norādīja Duda.
"Tomēr kārtība jāveido, pamatojoties uz stingru nostāju," piebilda Polijas valsts galva. "Nedrīkst pieļaut, ka robežas tiek pārkāptas, nedrīkst pieļaut valstu suverenitātes pārkāpšanu."
Polija karā zaudēja sešus miljonus pilsoņu, 70% no sava kultūras mantojuma, un liela daļa pilsētu, tostarp Varšava, tika pārvērsta drupās.