"Mums ir briesmīga izvēle .. vai nu masveidīga ECB intervence, vai katastrofa," ministrs sacīja intervijā Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung.
"[Eirozonas sabrukuma gadījumā] mēs zaudētu milzīgu daļu mūsu ekonomikas jaudas. Tas draud ar vēsturisku ekonomikas katastrofu, līdzīgu trīsdesmito gadu Lielajai depresijai, kas novestu pie kara Eiropā," piebilda Rostovskis.
Pasaules valstu līderi arvien palielina spiedienu uz ECB, pieprasot, lai tā veiktu iedarbīgākus pasākumus parādu krīzes apkarošanai. Taču, neraugoties uz krīzes vēršanos plašumā, ECB nav īstenojusi strauju un vērienīgu intervenci, kas varētu nomierināt tirgus, jo nevēlas uzņemties papildu riskus, uzpērkot parādos mākto eirozonas valstu obligācijas vēl lielākos apmēros.
Vācijas centrālā banka Bundesbank pat pilnībā iebildusi pret šādām obligāciju uzpirkšanām, norādot, ka tās liek šaubīties par ECB neatkarību.
Rostovskis brīdināja, ka parādu krīzei var būt smagas sekas. "Ja mums neizdosies nomierināt tirgus, tad nav ne mazāko izredžu, ka krīze apstātos Itālijā. Tā izplatīsies uz visām valstīm eiro zonā. Es atkārtoju: uz visām valstīm, ieskaitot Vāciju," sacīja Rostovskis.
"Inficēšanās briesmas tagad ir lielākas nekā jebkad agrāk, un summas, kas vajadzīgas tās apturēšanai, arī ir pieaugušas, jo mēs rīkojāmies pārāk lēni," piebilda Polijas finanšu ministrs.
Vācijas ekonomikas ministrs Filips Rēslers šomēnes uzsvēra, ka ECB neplāno risināt ekonomikas problēmas ar papildu naudas drukāšanu, kā to dara Amerikas Savienotās Valstis.
Vāciju uztrauc divdesmito gadu pieredze, kad tās centrālā banka sadrukāja pārāk daudz naudas, izraisot hiperinflāciju un ekonomikas sabrukumu, kas veicināja Ādolfa Hitlera nākšanu pie varas.