Polijā šāds solis sperts pirmo reizi kopš komunisma sabrukuma.
Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana nozīmē, ka no ceturtdiena pusnakts visiem nerezidentiem aizliegts ierasties pierobežas zonā un uzliek iedzīvotājiem pienākumu nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus, kā arī nosaka ierobežojumus plašsaziņas līdzekļu darbībai šajā teritorijā.
Pēdējo mēnešu laikā Baltkrievijas robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju šķērsojuši tūkstošiem migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem.
Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka Baltkrievija tīšām veicina bēgļu plūsmu uz ES valstīm, lai atriebtos par sankcijām, lai gan Baltkrievijas režīms to noliedz.
Polija pēdējās dienās izvietojusi uz robežas 2000 karavīru un ceļ dzeloņstiepļu žogu, lai neielaistu migrantus valstī.
Polijas opozīcija apsūdzējusi valdošo partiju "Likums un taisnīgums", ka tā izmanto migrantu problēmu, lai vairotu savu popularitāti tajā sabiedrības daļā, kas iebilst pret imigrāciju.
Ārkārtējais stāvoklis būs spēkā 30 dienas. Parlamentā, kas var šo lēmumu atcelt, balsojums par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu plānots pirmdien.
Politiskās debates sevišķi asas izvērtušās jautājumā par aptuveni 30 migrantiem, kas apmetušies improvizētā nometnē uz robežas. Viņi tur uzturas jau gandrīz mēnesi un apgalvo, ka ir no Afganistānas.
Polijas karavīri liedz viņiem ieiet ES teritorijā, kur viņi varētu lūgt patvērumu, un liedz aktīvistiem palīdzēt viņiem.
Polijas un Baltkrievijas robeža ir 418 kilometrus gara.