Pirmdien Duda uzlika veto diviem no likumiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi.
Otrdien viņa birojs paziņoja, ka prezidents ir parakstījis trešo likumu, lai arī otrdien vairākās Polijas pilsētās notika demonstrācijas, aicinot viņu to nedarīt.
Likums ļauj tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus.
Polijas konservatīvā valdība pirmdien solīja turpināt strīdīgās tiesu reformas, neskatoties uz Dudas veto.
Premjerministre Beāta Šidlo atzina, ka "prezidenta veto šodien palēnināja reformu darbu", tomēr solīja nepiekāpties un reformēt tiesu sistēmu.
"Mēs esam atvērti diskusijai par detaļām, bet šīs diskusijas nedrīkst novest pie reformas nonākšanas strupceļā," viņa piebilda.
"Mēs nevaram padoties spiedienam no ielām un ārzemēm (..) mums ir stabils vairākums. Mēs nepadosimies spiedienam. Mēs īstenosim mūsu plānu," paziņoja Šidlo.
Iecerētās reformas palielinātu politisko kontroli pār tiesu varu. Reformu kritiķi pārmet valdošajai konservatīvajai partijai "Likums un taisnīgums" (PiS), ka tā cenšas mazināt tiesu varas neatkarību.
Duda uzlika reformām veto pēc konsultācijām ar tieslietu ekspertiem.
"Esmu nolēmis nodot atpakaļ parlamentam - tāpēc uzlikt veto - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi," apliecināja prezidents.
Reformas, kas izsaukušas plašus ielu protestus un Eiropas Savienības (ES) bezprecedenta sankciju draudus, tagad ir nonākušas atpakaļ parlamentā, kur tām jāgūst trīs piektdaļu atbalsts, lai tās pieņemtu negrozītā formā. PiS tik liels vairākums parlamentā nav.
Polijas parlamenta augšpalāta sestdien atbalstīja reformas, tomēr tās vēl bija jāparaksta prezidentam.
Pirmdienas veto daudziem bijis pārsteigums, ņemot vērā, ka Duda ir cieši saistīts ar valdošo partiju.
PiS, kas sākusi tieslietu reformas kopš nākšanas pie varas 2015.gadā, pretestību reformām skaidro elites centieniem aizstāvēt savas privilēģijas.
Atbilstoši pašreizējai sistēmai Augstākās tiesas kandidātus izraugās neatkarīga struktūra, kurā pamatā ir tiesneši kā arī daži politiķi.
Tikmēr Eiropas Komisija (EK) trešdien pieprasīja Polijai apturēt pretrunīgi vērtētās tiesu sistēmas reformas, piedraudot iedarbināt ES līguma 7.pantu.
Saskaņā ar ES līguma 7.pantu varētu tikt apturētas Polijas balsstiesības ES ministru padomē, kas ir augstākā lēmumu pieņemšanas instance blokā.
Tomēr nav skaidrs, vai EK spētu nodrošināt šī lēmuma pieņemšanai nepieciešamo visu pārējo 27 dalībvalstu, īpaši Varšavas tuvākā sabiedrotā Ungārijas, vienbalsīgu atbalstu.