2010. gadā neilgi pēc katastrofas Polijas un Krievijas izmeklētāju veiktajās pārbaudes sprāgstvielu pēdas gan netika atklātas. "Pirms jebkādas rīcības mums ir jāgaida, kamēr prokurori izdarīs secinājumus un noskaidros šo vielu izcelsmi," telekanālam TVP iepriekš skaidroja valdības pārstāvis Pāvels Grass.
2011. gada jūlijā publiskotajā ziņojumā Polija par traģiskās aviokatastrofas cēloni nosauca nepietiekami apmācīto lidmašīnas apkalpi. Lielāko daļu vainas par lidmašīnas avāriju, kurā dzīvību zaudēja 96 cilvēki, uzņēmās Polija, taču pārmetumi tika izteikti arī Krievijai, kur lidmašīnai nācās veikt nosēšanos biezā miglā.
Polijas ziņojumā tika izslēgta "ekstrēmistisku versiju", tostarp sabotāžas un trešo pušu ietekmes, iespējamība. Taču Krievijas izmeklētāji nonāca pie secinājuma, ka uz lidmašīnas apkalpi tika izdarīts "psiholoģisks spiediens", liekot nosēdināt lidmašīnu nepiemērotajos laikapstākļos.
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010. gada 10. aprīlī. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis kopā ar augstām valsts amatpersonām lidmašīnā bija devies uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu. Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki. Avārija notika biezā miglā.