Kā pirmie dokumentu parakstīja Polijas katoļu baznīcas galva arhibīskaps Juzefs Mihaliks un Ukrainas grieķu katoļu baznīcas galva arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks. Deklarācijā poļi un ukraiņi aicināti "atvērt prātu un sirdi savstarpējai piedošanai un izlīgumam".
Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu. Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943.gada 11.jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA uzsāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945.gadam tika noslepkavoti 100 000 etnisko poļu.
Atriebes uzbrukumos un tam sekojošajā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, līdz 1947.gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu. "Mēs apzināmies, ka vienīgi patiesība var mūs atbrīvot, patiesība, kas neizskaitina un neizlaiž, kas neslēpjas klusēšanā, bet ved pie piedošanas," teikts bīskapu paziņojumā.
Zīmīgi, ka deklarācijā nav lietots termins "genocīds". Šonedēļ Ļubļinas grieķu katoļu draudzes mācītājs tēvs Stefans Batruhs sarunā ar Polijas Radio atzina, ka vēl ir pāragri no ukraiņiem prasīt, lai viņi Volīnijas slaktiņus atzītu par "genocīdu". "To noteikti nevar panākt otru pusi piespiežot pie sienas [un] pieprasot - atzīstiet to nekavējoties," uzsvēra tēvs Batruhs.
Neskatoties uz to, Polijas Senāts pagājušajā nedēļā pieņēma deklarāciju, kurā Volīnijas slaktiņi nosaukti par "etnisko tīrīšanu, kam ir genocīda pazīmes". Balsojums par līdzīgu rezolūciju Polijas parlamenta apakšnamā - Seimā - vēl tikai gaidāms.